Kur Jūsuprāt Ozolnieku novadā ir nepieciešams uzstādīt papildu video novērošanas kameras?

Dzejas dienu pasākums Brankās

  A- A A+ Drukāt lapu  
 

Dzejnieks atstāj savu sirds nospiedumu pasaulē..
Dzejnieks stāv ceļmalā, raksta par Mīlestību, ziedu, sauli, sāpēm.. par visu, ko redz un sajūt ar sirdi...
Šī rudens Dzejas dienu vakara pasākums omulīgajās biedrības TUVU telpās Brankās pulcēja dažāda vecuma novadniekus, kam tuva dzeja un mūzika.
Pasākuma sākumā noskatījāmies dzejnieka un dziesmu vārdu autora Guntara Rača video apsveikumu novadniekiem. Vakaru atklāja mūsu novadnieks – mūziķis, dziesmu vārdu autors un arī dzejnieks Miks Galvanovskis (19 g.): "Šobrīd mācos aktiermākslu un mūziku, jo vēlos kaut ko paliekošu atstāt aiz sevis. Mana dzīves filozofija ir tāda, ka, lai kā dzīve mūs met pie zemes, ir jāatrod spēks atkal celties augšā un turpināt iesākto. Man lielākā iedvesma jaunradei rodas tieši no dzīves klupšanas akmeņiem. Iedvesma un dzejas teksti nāk pēkšņi, nereti ielas vidū. Labi, ka ir modernās viedierīces, kur var pierakstīt. Katram cilvēkam iedvesma nāk savādāk. Esmu sev apsolījis, ka nekad nepadošos un turpināšu savu ceļu." Miks klātesošos vakara gaitā priecēja ar paša sacerētājām dziesmām.
Pasākuma viesis un jaunais dzejnieks Jānis Zariņš: „Esmu jauns un nedaudz traks cilvēks, kurš ikdienā strādā ar Jelgavas novada jauniešiem, un arī rakstu dzeju. Mums ar kolēģi Ilzi ar dzejas palīdzību izveidojies labs kontakts. Es sevi dzejā attīstīju no 2009. gada iesaistoties klubā „Pieskāriens". Ikdienā arī organizēju pasākumus un palīdzu dzejniekiem izdot grāmatas. Ja ienāk prātā kaut dažas dzejas rindas, tās uzreiz ir jāpieraksta. Un nereti tikai pēc ilgāka laika atnāk viss dzejolis. Šobrīd no 2017. gada vadu dzejas klubu „Pieskāriens" un ik gadu izdodam dzejas krājumu „Zemgales vācelīte".
Ilze Zeimule - Stepānova no Jelgavas ikdienā ir māmiņa diviem bērniem, bet sirdī dzejniece: „Šobrīd esmu mājās un mana ikdiena paiet palīdzot pieaugt maniem bērniem. Brīvajā laikā es spēlēju amatierteātrī Bērvircavā, tamborēju sapņu ķērājus un rakstu dzeju jau no 12 gadu vecuma. Manuprāt, dzeja raisa izjūtas cilvēkā, un tā ir ne tikai par personiskajām izjūtām, bet arī par jūtām, ko mūsos raisa citi cilvēki."
Jaunie dzejnieki cer, ka kādreiz tiks uzkomponētas dziesmas ar viņu dzejas vārdiem, bet jaunie autori, kuri vēl neuzdrošinās savu dzeju kādam publiski lasīt, var iesaistīties dzejas klubā, sākumā kā dalībnieki un klausītāji, kamēr izaugs līdz savai „zvaigžņu stundai".

Solvita Cukere

 
     

Pieteikšanās

Lietotāja vārds
Parole
Pieslēgties

Meklēšana

septembris, 2017
Pr Ot Tr Ce Pk Se Sv
26
Visi notikumi

Uzņēmumu meklētājs

Laika prognoze