Aptauja

Pašlaik nav aktīvu aptauju!

Teteles jeb Tetelmindes „tornītis”

  A- A A+ Drukāt lapu  
 

IMG 1310

 

Blakus tagadējai Teteles pamatskolai, agrākajā Tetelmindes jeb Teteles muižas parkā, Lielupes krastā slejas kaltu laukakmeņu tornītis. Kopš pagājušā gadsimta 90.gadu sākuma tas ir atjaunots un to vainago dakstiņu jumts. 1998.gadā apstiprinātajā Valsts kultūras pieminekļu sarakstā tas apzīmēts kā Teteles muižas tornis un tā aptuvenais datējums ir 1840.gads. Ir bijuši dažādi traktējumi, kādam nolūkam celts šis tornis, kad tas uzbūvēts. Žurnālists Gaitis Grūtups sagatavoja plašu publikāciju „Zemgales Ziņās" 2004.gada 4.jūnijā, kur apkopoja vairākas versijas. Pirmā - 1840.gadā muižas īpašnieks fon Bērs uzcēlis tornīti, kad troņmantnieks, vēlāk Krievijas cars Aleksandrs III bijis pie viņa uz medībām Tetelmindē. Kā avotu raksta autors min Teteles pamatskolas skolotājas M.Kaķes 1992.gadā sastādīto bukletu „Teteles skolai 160". Tajā gan ir rakstīts savādāk: „Skolas parkā atrodas medību tornis, ko barons Bērs uzcēla par godu Krievijas caram Aleksandram III, kurš 19.gadsimta astoņdesmitajos gados ne reizi vien ieradās pie barona uz medībām." (Teteles skolai 160 – Jelgava, 1992 – bez lpp.) Tur rakstīts, ka virs tā pacēla karogu. Pēc citas versijas tā bijusi cita persona – lielkņazs Vladimirs Aleksandrovičs. 1840.gadā cars Aleksandrs III tas noteikti nebija, jo viņš ir dzimis 1845.gadā, turklāt fon Bēru dzimtas pārstāvji Tetelmindi iegādājās tikai 1850.gadā. Drīzāk tam atbilst minētajā rakstā paustā versija, ka tas bija 1886.gadā, kad par godu lielkņazam Vladimiram atklāts kā paviljons. Pamats tam bija stāstījums no Gunta Pakalna sastādītās grāmatas „Ansis Lerhs – Puškaitis atmiņās un stāstos". Tikai vai tas varēja būt aprakstīts kā paviljons? Aleksandrs III Krievijas tronī valdīja 1881. - 1894. gadā, kā arī lielkņazs Vladimirs Aleksandrovičs (dzimis 1847.gadā) dzīvoja šajā laikā un arī, tāpat kā cars Aleksandrs III, bija cara Aleksandra II dēls. Lielkņazs Vladimirs Aleksandrovičs vēstures literatūrā un atmiņās bieži raksturots kā kaislīgs mednieks. Vēl bez tā lielkņazs bija estēts, mākslas priekšmetu kolekcionārs un mākslinieku patrons. Turklāt ilgus gadus (1876. – 1909.) lielkņazs Vladimirs bija Imperatora Mākslas akadēmijas prezidents. Vladimirs Aleksandrovičs Latvijā atstājis pēdas kā kaislīgs mednieks ar kādu pieminekli Strenču novadā. Veiksmīgām medībām par godu, toreizējais meža īpašnieks Lēvensterns uzstādīja akmens obelisku ar sekojošu tekstu: "Viņa Imperatora Augstībai valdniekam lielkņazam Vladimiram Aleksandrovičam šeit labpatikās medīt 1882. gada 16. un 17. decembrī". Jautājums – vai tas neradīja leģendu par to, ka tas, kā „medību tornītis" jeb „skatu tornis", iegājies attiecībā uz lielkņaza Vladimira viesošanos Tetelmindes muižā? Tas, ka dažkārt gan Aleksandrs III, gan Vladimirs Aleksandrovičš medījis un zvejojis Baltijas guberņās, ir saglabājies atmiņās. Cerams, ka varēs atrast materiālus Teteles skolā, kas liek pamatu par Aleksandra III vairākkārtējo ciemošanos pie barona Bēra Tetelmindes muižā. Turklāt skolas pašreizējā direktore apsolīja nodibināt kontaktus ar skolotāju Kaķi, kura vēl pati var paskaidrot, kā tas domāts.

G.Grūtupa rakstā it kā starp citu pieminēts, ka izteikti uzskati, ka „tas atgādina mākslīgās pilsdrupas". To varētu apstiprināt kāda sena fotogrāfija, kas pagājušajā gadā nonākusi Teteles skolā. Fotogrāfijā redzams, kā oriģinālā izskatījās „Teteles muižas tornis" – ar gotikas formai atbilstošu sargtorni un it kā nelielu mūra fragmentu. Tās anotācijā vācu valodā rakstīts: „Pie mākslīgajām pilsdrupām mīļajā Tetelmindē. Mamma, Fricis (Fritz), Herta, un es. 1898.gada 10.jūlijā fotografējis barons Georgs fon Disterlē". Pirmais jautājums – vai tās tiešām ir „mākslīgās pilsdrupas", kā rakstīts fotogrāfijas anotācijā? Šeit es lūdzu atsauksmi no pazīstamās parku speciālistes, arhitektes Ilzes Janelis: „Bilde vienkārši izcila. Aizmugurē viss ir uzrakstīts - mākslīgās pilsdrupas. Tā lieta bija modē 18.gs.otrā pusē un pēc tam 19.gs.otrā pusē. Izskatās pēc 19.gs.otrās puses (18.gs.bija elegantākas proporcijas), tas ir, ne agrāk par kādu 1850.gadu un, protams, ne vēlāk par 1898.gadu. Mākslīgajām pilsdrupām bija vairākas funkcijas. Pirmkārt, lai izskatītos ļoti romantiski, un lai nezinātājam (es reizēm saku skarbāk - galīgam muļķim) liktos, ka tiešām tas ir pārpalikums no sena cietokšņa. Otrkārt, skatu tornis ar vairākiem stāviem. Vēl tā bieži vien bija vieta, kur nosacīti ārā padzert tēju vai vīnu. Retu reizi, ja mākslīgo pilsdrupu apjomā bija izbūvēta kāda noslēgta telpa, tur varēja glabāties medību trofejas vai ieroču kolekcija Līdzīgs mākslīgo pilsdrupu tornis ar vairākiem stāviem un vaļēju skatu laukuma augšā bija arī Jumpravmuižā, dažus kilometrus lejpus Bauskas. Tas saglabājies labāk, bet, šķiet, ka tas ir krietni vecāks.

Vēl maza piezīmīte par "medību pilīm". Latvijā tādas zināmas kādas trīs un visas Vidzemē. Nezināšanas dēļ, kāda īsti bija muižu saimniecība, iegājies, ka katru muižas kungu namu, kas ir drusku atšķirīgāks, pasākuši saukt par "medību pili", piemēram, Bramberģi, kam pēdējos 350 (es domāju, ka vēl vairāk) gadu sava meža nav bijis, un pat malka vesta no Vecumnieku un Taurkalnes mežiem." Tātad, vadoties no fotogrāfijas, parku speciāliste to uzskata par tipisku 19.gadsimta otrās puses parka elementu – mākslīgajām pilsdrupām. Varbūt ir ikdienā izmantota speciālistes minētā otra funkciju – skatu tornis. Turklāt, kā atzīst I.Janelis, Teteles muižai nav bijis tādu meža platību, lai Krievijas impērijas ķeizars dotos tur uz medībām. Tā būs tikai "daiļliteratūra". Ticamāk, ka vienkārši ciemojies. Te vēl viena piebilde, ko arhitekte I.Janelis izsaka par jēdzienu „paviljons": „Šādu ēku terminoloģijā ir paliels juceklis ne tikai pie mums: jebko sauc par paviljonu, lapeni, reizēm jebkuru, apmēram apaļu parka celtni par rotondu.. Vienīgi torni muižas centrā vai tam blakus nevajadzētu saukt par "medību torni", jo tāds var būt tikai tajā vietā, kur notiek medības, t.i., kārtīgā un lielā mežā."

Vai muižas īpašnieks būvējis šo parka elementu laikā, kad muižu apmeklēja mākslas pazinējs lielkņazs Vladimirs Aleksandrovičs? Datējumu nepieciešams precizēt, bet iespējams, tā celtniecība varbūt, notikusi ap 1886.gadu. Attiecībā uz to, ka lielkņazs bijis Tetelmindes muižā 1886.gadā, ir liecības, ko atstāj tā laika preses izdevumi. Tā gada jūnijā viņš ar lielkņazieni Mariju Pavlovnu oficiālā vizītē apceļoja Baltijas guberņas un 20.jūlijā ieradās Kurzemes guberņas galvenajā administratīvajā centrā Jelgavā. Nākamās dienas pēcpusdienā no gubernatora rezidences, Jelgavas pils, viesi ar tvaikoni devās uz Tetelmindes muižu, kur Kurzemes bruņniecība rīkoja tautas svētkus, kuros bija aicināti Dobeles apriņķa pagastu vecākie, bet nama tēvs bija barons Bērs. Laikraksts „Ŗigasche Zeitung" savā 23.jūnija numurā raksta, ka pēc izkāpšanas no tvaikoņa, lielkņazu pie vecām pilsdrupām (alte Ruinen) sagaidīja bruņniecības pārstāvji. Tālāk vairs nav pieminētas „senās pilsdrupas", bet īpaši iekārtots „svētku laukums", uz kura notika dejas. Latviešu laikrakstā „Mājas Viesis" 5.jūlijā par to raksta, kā par „priekš ļaudīm speciāli uzbūvētu paviljonu". Tātad arī G.Grūtupa versija, ka ar paviljonu bijis varbūt domāts tas pats tornis, neatbilst patiesībai. Vai „senās pilsdrupas" uzbūvētas sakarā ar lielkņaza ierašanos, ir cits jautājums un tam jāapstiprinās citos avotos. Skaidrs, ka 1886.gada jūnijā „tornis" jau bija, bet medību nebija.

Otrais jautājums par fotogrāfiju - kas varētu būt par cilvēkiem šajā 1898.gada attēlā? Pieļaujams, ka apzīmējumu „mīļā Tetelminde" varēja lietot fon Bēru dzimtai piederīgie, kuri piederēja Tetelmindes atzaram (skat. Stavenhagen, Oskar: Genealogisches Handbuch der kurländischen Ritterschaft, Teil 3, 2: Kurland, Lfg. 9-12, Bd.: 2, Görlitz, 1937 – S. 794 – 797) . Mamma – Henriha Bruno Egona Emeriha Bēra sieva Berta Zelma Elizabete Laura Bēra, dzimusi Hibnere, dzimusi 1855.gada 10.janvārī Kēnigsbergā, viņiem bija trīs dēli un četras meitas (viena mirusi zīdaiņa vecumā). Vecākā meita Angele Laura dzimusi 1875.gadā Jaunjelgavā, vidējā meita Irmgarda Alise Aleksandrīne Nadīna dzimusi 1882.gada 25.jūnijā, jaunākā meita Rottrauta Ingeborga Luīze dzimusi 1884.gada 25.septembrī. Fricis – fotogrāfijā redzamais zēns varētu būt apmēram sešus gadus vecs, tāpēc visdrīzāk tas ir muižas īpašnieka Aleksandra Bēra dēls Frīdrihs Johans Ferdinands, dzimis 1892.gada 17.jūlijā. Varbūt, ka par mammu apzīmēta, pēc anotācijas autores domām, šī zēna mamma Natālija Šarlote Silvija Bēra, dzimusi Soderjelma, 1859.gada 5.augustā? Herta – Aleksandra Bēra meita Hortenzija Alise Anna, dzimusi Daudzevas muižā 1887.gada 18.oktobrī. Es – visdrīzāk pēc attēlā redzamās jaunietes tā varētu būt Bertas Zelmas Elizabetes Lauras vidējā meita Irmgarda Alise Aleksandrīne Nadīna, kurai tad bija 16 gadi. Jaunākai meitai tad bija tikai pilni 13 gadi. Te jāpiezīmē, ka 1885.gadā muižas īpašnieks bijis Heinrihs nevis Frīdrihs (jaunākais) fon Bērs, kā iegājis Jelgavas un Ozolnieku novada tūrisma bukletā un vēl šur tur tūrisma informācijā. Pirmais Tetelmindes īpašnieks no fon Bēru dzimtas bija Ulrihs Frīdrihs fon Bērs (1803 – 1867.), bet viņa dzimtas turpinātāji Teteles zarā ir Henrihs Bruno Egons Emerihs (1849. – 1919.), Aleksandrs (1856. – 1919.) un Sesils Albrehts Voldemārs Luiss (1858. – 1919.).


Attēlā redzamajam Aleksandra fon Bēra dēlam Frīdriham Johanam Ferdinadam nebija ilgs mūžs, viņš miris jau 1910.gadā Tetelmindē, un viņam nebija pēcnācēju. Meita Hortenzija Alise Anna, pēc laulībām Olfera, bija vienīgā Tetelmindes muižas mantiniece. Viņas tēvs un tēva brālis Henrihs Bruno Egons Emerihs Bērs bija noslepkavoti lielinieku sarkanā terora laikā 1919.gada martā. Pēc agrārās reformas viņas vārdā jautājumus par muižas neatsavināmo daļas mantojumu kārtoja Jelgavas advokāts Alberts Fridrihsons. Muižā bija paredzēts atjaunot ķieģeļu cepli, kuram, pēc pilnvarnieka rakstītā Zemes ierīcības komitejai, ārzemēs dzīvojošais mantinieces vīrs bija iepircis jaunas iekārtas. Tomēr situācija pēc Pirmā pasaules kara nebija labvēlīga ķieģeļrūpniecības attīstībai un Bēru mantinieki šeit neatjaunoja savu saimniecisko darbību. Turklāt nav skaidrs, kas bija domāts ar Hortenzijas Olferas vīru jeb barona Aleksandra fon Bēra znotu (tā dokumentā), jo Benedikts fon Olfers ir miris 1919.gadā (sarkanais terors vai landesvērs?), Pēc tam 1934.gadā Vācijā Firstvaldē, (Saksijā) apprecējusies ar kādu baltvācieti Augustu Johansonu (dzimis 1872.gadā Ziemeļdurbē (Sēmelē) jeb Durbes mācītājmuižā).


No Brīvības cīņās nopostītās Tetelmindes muižas, tornītis ir pēdējā arhitektūras liecība no Bēru laika Tetelē. Varbūt varam rosināt tā atjaunošanu oriģinālajā izskatā?

Sagaravoja: Aigars Stillers, Ozolnieku novada muzejs

Komentāri: Ilze Janelis, arhitekte

Mākslīgās pilsdrupas 1898.gada 10.jūlijā. Fotogrāfs: barons Georgs fon Disterlē

 
     

Pieteikšanās

Lietotāja vārds
Parole
Pieslēgties

Satura meklēšana

decembris, 2018
Pr Ot Tr Ce Pk Se Sv
11
Visi notikumi

Uzņēmumu meklētājs