Tautas nama vēsture
Tautas nama vēsture
Ozolnieku Tautas nams ir celts kā Ozolnieku pagasta nams. Ozolnieku jaunā pagastnama celtniecības pirmsākumi saistās ar 1935.gadu, kad pagasta valdei pienāca Jelgavas apriņķa lauku pašvaldību vecākā vēstule. Tajā rakstīts, ka iekšlietu ministrs kādā braucienā konstatējis Jelgavas – Rīgas šosejas malā pie Unkas tilta ārkārtīgi nolietotu bijušā kroga ēku. Ministrs lika Unkas kroga ēku nojaukt, jo to nav iespējams atjaunot. Acīmredzot tas bija pamudinājums pagasta pašvaldībai šajā vietā celt, kā tā laika dokumentos rakstīts, Ozolnieku pagasta namu.
Par projekta autoru izvēlējās arhitektu, Latvijas Universitātes docentu Augustu Raisteru. Viņš bija specializējies sabiedrisko ēku projektēšanā. Viņa darbu vidū vairāk kā 50 tautas nami, pamatskolas , lauku ārstu mājas un aptiekas dažādos Latvijas pagastos un pilsētās. A. Raistera nozīmīgākā sabiedriskā celtne bija Latvijas skolotāju nams Rīgā.
1939.gada 9.jūlijā notika Ozolnieku pagasta nama iesvētīšana. Pirmkārt, pagasta pašvaldība ieguva ērtas un plašas telpas, otrkārt, sabiedriskās organizācijas ieguva telpas kultūras dzīves organizēšanai. Treškārt, pats nams un tā iekārtojums bija gan funkcionāls, gan ierīkots nacionālā romantisma stilā. Īpašu akcentu ēkas interjerā deva pēc mākslinieka Jēkaba Bīnes skicēm gatavotās mēbeles tā sauktajā latvisko mēbeļu stilā.
Diemžēl pagasta pašvaldības un sabiedriskie darbinieki ilgi nevarēja izmantot ēku, jo nāca 1940.gada padomju okupācijas sākums. Pati ēka visus okupācijas gadus tika uzturēta, bet daudz ko no sava sākotnēja izskata pazaudēja.
Laikā no 1950. līdz 1959. gadam kultūras pasākumi notika sadarbībā ar Jelgavas rajona kultūras namu.
1960. gadā telpās izvietojās jaunizveidotais Jelgavas PMK-13 arodbiedrības kultūras nams.
1991. gada 1. martā Ozolnieku Tautas deputātu padome pieņēma lēmumu par kultūras nama pārņemšanu ciemata pārziņā un saukt par Ozolnieku ciemata Tautas namu.
Šobrīd Ozolnieku Tautas nams ir piepildīts ar dziesmu un deju garu, teātra spēles azartu un citām radošām izpausmēm!
Vēstures faktus apkopojis Aigars Stillers
