Ozolnieku novada vēsture
Jelgavas novada vēsture šeit: http://www.jelgavasnovads.lv/lv/novads/par-novadu/vesture/jelgavas-novada-vesture/
Tagadējā Ozolnieku novada teritorijā atradušies vēsturiskie Ozolnieku, Teteles, Salgales un Garozas pagasti. Novada Ziemeļrietumu daļa ietilpa Pēternieku pagastā. Tomēr jāņem vērā, ka pagasti ir administratīvais iedalījums kopš 19.gadsimta 60.gadiem.
Senākās vēstures lappuses mums paver arheoloģijas pieminekļi un savrupatradumi. Tie parāda, ka tagadējā Ozolnieku novada teritorijā apdzīvotības liecības ir kopš jaunākā akmens laikmeta jeb neolīta, bet plašākas liecības ir par apdzīvotību dzelzs laikmetā, kad šeit dzīvojuši zemgaļi.
Rakstītie avoti liecina, ka 1287.gada 26.martā pie Garozas notika kauja, kurā zemgaļi sakāva Livonijas ordeņa karaspēku (krita arī ordeņa mestrs un 33 ordeņa bruņinieki). Garozas vārds ir iegājis Latvijas vēsturē kā zemgaļu cīņu pret krustnešiem pēdējās uzvaras vietvārds. Emburga dokumentos pirmoreiz minēta 17.gadsimtā kā Kurzemes un Zemgales hercoga īpašums, lai arī pati pils, iespējams, celta jau 15.gadsimtā. Hercoga Jēkaba laikā Emburga bija ievērojams saimnieciskais centrs. Tāpat šajā laikā attīstījās hercogiem piederošā Ozolmuiža, kur hercoga Jēkaba laikā bija lielākā piekūnu audzētava. Viņa dēls Frīdrihs Kazimirs to vēl paplašināja. Vēl no vēsturiskajām valsts jeb kroņa muižām jāmin Kroņgaroza. Pēc hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai, Ozolmuiža nonāca Kurzemes gubernatora Drīzena īpašumā, ko viņam dāvināja Krievijas cars Pāvils I. Pateicībā par to Drīzenu ģimene par godu caram uzstādīja obilisku ceļa krustojumā (tagad Kalnciema un Vecā ceļa krustojumā Jelgavas teritorijā). No šī laika Ozolmuiža vēstures dokumentos parādās ar nosaukumu Paulsgnade (no vācu valodas – Pāvila žēlastība) un bez latviskā Ozolmuižas (Ozolnieku) pagasta to bieži min arī kā Paulsgnades pagastu. Pēdējie muižas īpašnieki pirms agrārreformas bija baronu Rekes dzimtas pārstāvji. Cenas muižas attīstība saistāma ar grāfa Račinska vārdu, kura laikā (pēc 1800.gada) uzcēla klasicisma stila muižas pili. Vēlākie Cenas muižas īpašnieki Feizaki cēluši mūra Dalbes luterāņu baznīcu pēc guberņas arhitekta Nikolaja Guseviča projekta (iesvētīta 1869.gadā). Šī ir vienīgā joprojām darbojošā vēsturiskā baznīcas ēka Ozolnieku novada teritorijā, kurā ievērojamākais mākslas piemineklis ir 1926.gadā gleznotā latviešu mākslinieka Augusta Annusa altārglezna „Kristus svētī bērnus”. Tetelmindes muiža bija baronu Bēru īpašums, bet Šēferu muiža atradās tagadējā Branku ciema teritorijā un tās īpašnieki bija pazīstamākie savulaik lielākā ķieģeļu cepļa pie Iecavas upes izveidotāji.
Pirmais pasaules un Neatkarības karš novada teritorijā iezīmēs ar vairākām nozīmīgām kaujām. Sevišķi smagas un postošas bija Latvijas armijas 1919.gada novembra cīņas pret Krievijas Ziemeļrietumu armijas jeb bermontiešu karaspēku. Pēc Rīgas atbrīvošanas 11.novembrī, bermontieši sīvi pretojās no 16. līdz 21.novembrim kaujās par Jelgavas atbrīvošanu. Ozolnieku novada teritorijā sīvākās kaujas notika pie Skuju kroga (vēlāk skolas) un Cenu muižas, kur cīnījās 6. Rīgas kājnieku pulks. Par kaujām šajā teritorijā 9 vīri ir saņēmuši 3.šķiras Lāčplēša kara ordeni un bijušā brāļu kapa vietā pie Skuju kroga (skolas) uzstādīts tēlnieka Mārtiņa Šmalca piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem (atklāts 1937.gadā). Otra nozīmīgā kaujas vieta pret bermontiešiem atrodas pie Vareļu mājām (agrākajā Garozas pagastā), kur 1919.gada 17. un 18.novembrī varonību parādīja Kara skolas kadeti. Kaujā kritušajiem 14 kadetiem Kara skola uzstādīja pēc mākslinieka Jāņa Borkovska gatavoto pieminekli (atklāts 1935.gadā).
Sākoties Latvijas valsts mierīgas jauncelsmes laikmetam, ap 80% saimniecību kara gados bija izpostīts. Īpaši tas attiecās uz Ozolnieku pagasta teritoriju. Ozolnieku pagasta vecākā pienākumus no 1920. līdz 1940.gadam pildījuši Augusts Brēdenfelds, Dāvis Pavlovskis un Jānis Krastiņš, pagasta zemnieku saimniecību īpašnieki. Tāpat par Garozas pagasta vecākajiem neatkarīgās Latvijas gados bija ievēlēti vietējie zemnieki: Mārtiņš Briņķis, Jēkabs Gross un Eduards Baumanis. Teteles pagasta vecākais 30.gados bijis Jānis Čūders. Pagasta pašvaldību demokrātijas laikā līdz 1934.gadam ievēlēja daudzpartiju jeb sarakstu vēlēšanās. Tā 1931.gada pagasta padomes vēlēšanās Ozolnieku pagastā piedalījās 4 deputātu kandidātu saraksti, bet Garozas pagasta vēlēšanās pat 6 saraksti. Pēc 1934.gada autoritārās valdības laikā pagasta pašvaldības sastāvu un vadošās amatpersonas, tajā skaitā pagasta vecākos, nomainīja ar Iekšlietu ministra rīkojumiem.
Saimnieciskā dzīvē lielo muižu saimniecību vietā izveidojās jaunsaimniecības ar samērā nelielu līdz apmēram 20 hektāru zemes platību, kuras dominēja saimniecību kopskaitā. Piemēram, Ozolnieku pagastā 1936.gadā bija 80 vecsaimniecības, bet jaunsaimniecību un amatnieku saimniecību skaits bija vairāk nekā 400. No muižām izmantojamas bija Ozolmuižas ēkas, kur telpas izmantoja sabiedriskai dzīvei, dzīvokļiem un Jelgavas pilsētas nespējnieku izmitināšanai. Tajā pašā laikā stipri izpostītās Cenas muižas ēkas izmantoja būvmateriāliem vietējo jaunsaimniecību celtniecībai. Jaunsaimniecība „Melderi” izveidojās agrāko muižas dzirnavu vietā, „Brūveri” – muižas alus darītavas vietā, bet „Mednieki” – agrākā mednieku namiņa vietā utml. Saimnieciskajā ziņā nozīmīgas bija lauksaimnieku kopdarbības biedrības. Katrā pagastā bija lauksaimnieku biedrības ar mašīnu koplietošanas punktiem, lopkopības pārraudzības biedrības, cukurbiešu audzētāju biedrības. Īpaši aktīvas bija uguns apdrošināšanas biedrības. Salgales pagastā tāda bija Emburgas savstarpējā uguns apdrošināšanas biedrība (dibināta 1884.gadā), kuras celtais nams bija sava laika pagasta sabiedriskās dzīves centrs. Ozolnieku pagastā darbojās savstarpējā uguns apdrošināšanas biedrība „Ozols”. Īpaši izceļama 1874.gadā dibinātā Salgales pagasta krājaizdevu sabiedrība, kas ir vecākā latviešu krājaizdevu sabiedrība un vecākā pagasta biedrība. Nozīmīga vieta saimniecisko biedrību vidū bija meliorācijas sabiedrībām. Salgales pagasta teritorijā darbojās pat 3 dažādas meliorācijas sabiedrības, bet tādas izveidojās arī citos pagastos.
Izglītības darbs bija valsts un pašvaldību prioritāte. Ozolnieku 6 klašu pamatskola (dināta 1846.gadā kā Ozolmuižas skola) 1926.gadā uzcēla jaunu ēku, ko paplašināja 1935.gadā. 1925.gadā bijušo Skuju kroga ēku pārbūvēja par Skuju 4 klašu pamatskolu. 1926.gadā celta Garozas 6 klašu pamatskolas jaunā ēka (dibināta 1886.gadā). Teteles un Salgales pagastos darbojās 4 klašu pamatskolas. Teteles pagastā darbojās izglītības biedrība ar savu pagasta plašāko bibliotēku. Ozolnieku pagasta sadraudzības biedrības bibliotēka savukārt bija lielākā savā pagastā. Katrā pagastā darbojās mazpulki, kuri bija saistīti ar vietējām skolām un kurus vadīja skolotāji.
Lielā mērā pagasta kultūras un sporta dzīve bija saistīta ar vietējām aizsargu organizācijas pagastu nodaļām. Īpaši pēc 1934.gada izveidojās aizsargu kori, deju un dramatiskie kolektīvi. Stabilas bija aizsargu sporta kluba tradīcijas. Kā pazīstamāko aizsargu sportistu var minēt Verneru Krastiņu, 30.gadu septiņkārtējo valsts meistaru (čempionu) vieglatlētikā skriešanā vidējās distancēs, kura nacionālais rekords 800 metru skrējienā noturējās 10 gadus. V.Krastiņš aktīvi organizēja aizsargu sporta kluba sacensības Ozolnieku pagastā, tajās iesaistot arī jaunatni. Bez viņa dalības nebija iedomājams pagasta koris un deju kolektīvs. Ozolnieku sadraudzības biedrības paspārnē darbojās teātra studija. Ozolnieku pagasta sabiedriskajai dzīvei lielākais ieguvums bija 1939.gadā atklātais jaunais pagastnams (tagad Tautas nams), kurš celts pēc pazīstamā sabiedrisko ēku arhitekta, profesora Augusta Raistera projekta.
Pēc 1940.gada padomju okupācijas novada iedzīvotāji pārcieta represijas. Padomju nometnēs dzīvi beidza Ozolnieku pagasta vecākais Jānis Krastiņš un aizsargu sportists Verners Krastiņš. Masveidīgākā deportācija 1949.gada 25.martā aizrāva sev līdz uz Sibīriju 80 iedzīvotāju no Garozas, Salgales, Ozolnieku un Teteles pagastiem. Sākot ar 1949.gadu vairakkārt reorganizēja administratīvo iedalījumu, vēsturiskie pagasti, pārveidoti par ciema padomēm, mainīja arī robežas un nosaukumus, piemēram, ilgstoši vietvārdiem neatbilstošs bija Sidrabenes ciema padomes nosaukums. Jaunā lauksaimniecības sistēma radīja arī līdz tam neparasto formu kolektīvās saimniecības jeb kolhozus. Dažkārt tiem bija doti latviskajai kultūrvidei nepiemēroti un kroplīgi nosaukumi – Staļina ērglis, Sirpis un āmurs vai Mičurina kolhozs. Lielā mērā ņemot vērā pārmaiņas lauksaimniecības organizācijā, veidoja lielus valsts meliorācijas uzņēmumus. Ar to kopš 1950.gada saistīts arī Ozolnieku melioratoru strādnieku ciemata veidošanās, kas bija Jelgavas Meliorācijas mašīnu stacijas (pēdējais uzņēmuma nosaukums Jelgavas PMK – 13) centrs, ar uzņēmuma vadības sēdekli bijušajā Ozolnieku pagastmājā. Laika posmā no 1950. līdz 1990.gadam bija uzbūvētas 27 daudzdzīvokļu mājas, 14 sadzīves objekti, 40 ražošanas objekti. Ar meliorācijas uzņēmuma attīstību lielā mērā saistīta izglītības, kultūras un sporta attīstība Ozolniekos. Te darbojās melioratoru vīru koris, sieviešu ansamblis, dramatiskais kolektīvs, orķestris, senioru deju kolektīvs. Sporta aktivitātes notika jaunuzceltajā stadionā un sporta namā, ko organizēja lauku sporta klubs „Ozolnieki”. Lielā mērā līdzīgi veidojās kolhoznieku ciemati ar daudzdzīvokļu apbūvi Garzozā, Emburgā un Brankās, bet tagadējais Ānes ciems, kā ķieģeļfabrikas strādnieku ciemats. Meliorācijas un apkārtējo kolhozu darbinieki bija aktīvi nacionālās atmodas notikumos 1988. – 1991.gadā. Ar līdz dalību lielajās tautas manifestācijās, Tautas frontes vietējo nodaļu darbībā, visbeidzot 1991.gada janvāra barikādēs, ar ko tika panākta Latvijas Republikas atjaunošana. Ar to ir noslēgusies vēstures sadaļa un kopš 1991.gada notiek mūsdienu procesi, par ko kā vēsturi runās nākamās paaudzes.
Informāciju sagatavoja Ozolnieku novada vēstures ekspozīcijas krājuma glabātājs: Aigars Stillers
Plašāku informāciju par novada vēsturi un ievērojamiem novadniekiem iespējams uzzināt Ozolnieku novada muzejos!
2020. gada 10. jūnijā Saeimas pieņēmtais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu paredz - ar 2021. gada 1. jūliju apvienot Ozolnieku novadu ar Jelgavas novadu, izveidojot vienotu Jelgavas novadu.
Jelgavas novada vēsture šeit: http://www.jelgavasnovads.lv/lv/novads/par-novadu/vesture/jelgavas-novada-vesture/
Ozolmuižas piederības vēsture (PDF fails)
Cenu muiža gadsimtu gaitā (PDF fails)
Ķieģeļrūpniecības attīstība Ānē (PDF fails)
Novada teritorijā esošās skanstis
Gunārs Barups stāsta par Ozolnieku ezera iekārtošanu. (2013.gada janvāris)
LTV sižets par Voldemāru Birznieku un Ziemassvētku kauju muzeju ("Panorāma" 01.08.2015.)
Dokumentālā filma stāsta par Ozolnieku meliorācijas uzņēmumu
Melioratoru diena un Veselības takas atklāšana (1982 gads).
Savai Zemītei. Ozolnieku Meliorācijai - 50!
