Medijiem

Medijiem

Kontakti saziņai: Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja Madara Ābeltiņa, tālr. 26184346, e-pasts: madara.abeltina@ozolnieki.lv.
 

24.10.2020.
Ozolnieku novada pašvaldības sociālās aprūpes centrā (SAC) "Zemgale" viesojas kinologs Viktors Mucenieks un viņa suņi 
Avots: LTV.lv, raidījums "Aculiecinieks": https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/24.10.2020-aculiecinieks.id200285/

Reizi mēnesī sociālās aprūpes centrā “Zemgale” Ozolniekos ir suņu diena. Tiešā nozīmē. Ciemos pie iestādes iemītniekiem ierodas kinologs Viktors Mucenieks un viņa suņi. Tās ir maiguma un mīlestības pilnas stundas. Iemītnieku gadu un slimību savilktās rokas glauda, paijā un iegrimst biezajās suņu spalvās. Bet atmiņās viņi atgriežas dzīvē pirms pansionāta, kad paši bija suņu un kaķu saimnieki. 

17.09.2020.
Cenas ciema iedzīvotāju bīstamais ceļš līdz stacijai

Avots: Bez tabu.lv: https://tv3play.skaties.lv/bez-tabu-10998141

un https://skaties.lv/beztabu/satiksme/notrieca-pagalam-bija-atstarojosa-veste-pasnavibas-cels-lidz-stacijai-satrauc-ozolnieku-novada-iedzivotajus/

Ozolnieku novada Cenas ciema iedzīvotāji, kuri jau līdz šim riskējuši ar dzīvībām, jo ir spiesti soļot uz vilciena pieturvietu gar šosejas malu, ir neizpratnē, kāpēc par satiksmi atbildīgie varas gaiteņos nevis gādā par drošu pārvietošanos, bet gan veicina vēl lielāku risku. Grasās slēgt ciemam tuvāko vilciena pieturvietu, pēc kā ceļš gar šoseju līdz citai, nākotnē tuvākajai stacijai pagarināsies par astoņām reizēm. Iedzīvotāji pieprasa Satiksmes ministrijai drošu infrastruktūru (gājēju un velosipēdistu ceļus gar šoseju). Tā kā līdz šim “baroti” vien ar solījumiem, Cenas iedzīvotāji sauc palīgā raidījumu “Bez Tabu”.
Cenas ciema iedzīvotāji sūrojas, ka jau sen gaida, kad atbildīgie par satiksmi valstī nodrošinās gājējiem drošu infrastruktūru, lai, neriskējot ar dzīvībām, no apdzīvotās vietas varētu nokļūt līdz vilcienu pieturai “Cena”. Aptuveni puskilometru gājēji un velosipēdisti spiesti mērot gar šoseju P100 ar ļoti intensīvu satiksmi. Posmā nav nedz gājēju, nedz velosipēdistu ceļu. Gājēji spiesti soļot vai nu pa ceļa nomali, kur nākas brist dubļos vai kupenās, vai brauktuvi.
Daiga, Cenas iedzīvotāja: Jau 10 gadus cīnāmies, lai mums izveido velobraucēju/gājēju taku. Māmiņas ar bērnu ratiņiem, invalīdi, velosipēdisti praktiski pārvietojas pa ceļa brauktuvi, kur automašīnas brauc ar ātrumu 90 km/h. Ātrums liels, plūsma pamatīga, ceļā ar vienu joslu katrā virzienā ir šaurs – automašīnas vai nu apbrauc viņus, iebraucot pretējā joslā, vai aiztraucas gar plecu. Cietuši ir riteņbraucēji gan bez, gan ar letālām sekām. Cietis ir arī gājējs. Ja gājēji iet pa nomali, tur ir dubļi un sniegs ziemā.
Guntars, Cenas iedzīvotājs: Zinu vienu, kuru notrieca. Viņš nāca kājām vēlu vakarā. Viņam pat atstarojošā veste bija. Pagalam cilvēks! Vēl vienu manu draugu notrieca. Viņš jauns puika, 30 gadu vecs, bet tagad ir invalīds.
Cenas iedzīvotāji bažījas, ka nākotnē pārvietošanās var kļūt vēl bīstamāka, jo no 2022. gada grasās slēgt vilcienu pieturvietu “Cena”, līdz ar to tuvākā pieturvieta būs Ozolniekos, līdz kurai ceļš gar šoseju būs krietni garāks. Cenas pieturu, tāpat kā vairākas citas mazās pieturvietas, plāno slēgt, jo tās modernizēšana, pielāgošana, lai varētu piestāt jaunie elektrovilcieni, neesot ekonomiski lietderīga. Lai gan Cenas iedzīvotāji sākotnēji protestēja pret stacijas slēgšanu, uzsverot, ka pieturvieta ir ļoti nepieciešama (2018. gadā staciju izmantoja 37 106 pasažieri gadā, vidēji – 102 cilvēki dienā), nu “Bez Tabu” uzklausītie ir samierinājušies šo lēmumu. Tomēr negrasās samierināties ar dzīvības apdraudējumu, soļojot gar šoseju.
Daiga, Cenas iedzīvotāja: Šā gada janvārī, kad satiksmes ministrs Tālis Linkaits tikās ar mūsu bijušo domes priekšsēdētāju Daini Liepiņu, lai runātu par Cenas stacijas slēgšanu, viņi runāja par šo alternatīvu – izveidot šo taku gar šoseju. Pagaidām mēs tiekam “baroti” ar solījumiem.
Drošu satiksmes infrastruktūru atbildīgajiem par satiksmi pieprasa arī pašreizējais Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš.
Andris Ozoliņš, Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs: Mēs redzam problēmas, kuras rada stacijas slēgšana. Mēs uzstājam, lai šīs problēmas tiktu risinātas. Jāizveido gājēju un velosipēdistu ceļi visā posmā līdz Ozolniekiem, kā arī jāgādā par autobusa nodrošinājumu no Ozolniekiem līdz Cenas ciemam. Ceram, ka Satiksmes ministrija ieklausīsies.
Ozolnieku domes priekšsēdis Ozoliņš norāda, ka pašvaldība nevar ieguldīt līdzekļus drošas infrastruktūras izveidē gar valstij piederošu ceļu. Cīnoties par drošu pārvietošanos, Satiksmes ministrijā iesniegts iesniegums ar 250 Cenas ciema iedzīvotāju parakstiem.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar “Bez Tabu” starpniecību informē iedzīvotājus, ka par viņiem atbildīgie nav aizmirsuši.
Tālis Linkaits, satiksmes ministrs: Jau ir piemēri, kas apliecina, ka mēs jau tagad atbalstām velosipēdistu vai miksēto gājēju-velosipēdistu joslu izbūvi gar valsts ceļiem. Manuprāt, arī šajā gadījumā šis būtu pareizais risinājums. No Jelgavas Ozolnieku virzienā šāds risinājums ir izveidots. Kad valstij būs līdzekļi, varētu šo risinājumu pagarināt no Ozolnieku puses uz Cenas pusi. Ir daudz un dažādu vēlmju. Mēs gatavojām velo plānu ar prioritātēm.

22.05.2020.
Avots:  Skaties.lv: https://skaties.lv/zinas/latvija/zemgales-regions/ozolnieku-novada-dome-uzstaj-uz-pasvaldibas-pastavesanu-atseviski/

Ozolnieku novada dome atšķirībā no Jelgavas novada uzstāj, ka abu novadu apvienošana administratīvi teritoriālās reformas gaitā nav pieļaujama, liecina domes sēdes lēmums.
Domnieku skatījumā, reforma neiekļauj skaidri definētu Ozolnieku novada pašvaldības un tās administratīvās teritorijas reformēšanas mērķi. Tāpat neesot sociāli ekonomiska pamatojuma attiecībā uz Ozolnieku novada iedzīvotāju ekonomisko apstākļu izmaiņu izvērtējumu jaunizveidojamā Jelgavas novadā, garantējot iedzīvotāju dzīves līmeņa nepazemināšanos un pakalpojumu pieejamību.
Norādīts arī, ka reforma nesatur iespējamo izmaiņu ietekmes analīzi gan no ekonomiskās produktivitātes, gan no vietējās demokrātijas kvalitātes viedokļa, kā arī skaidru Ozolnieku novada pašvaldības reorganizācijas izmaksu analīzi un finanšu avotus. Turklāt, pēc deputātu domām, process “balstīts uz kļūdainiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pieaicināto ekspertu slēdzieniem, kas pamatoti ar patiesībai neatbilstošiem datiem un subjektīviem secinājumiem”.
Vietvara arī uzskata, ka tai nav pamata mainīt viedokli arī tad, ja tiks īstenots priekšlikums par Jelgavas kā atsevišķas pašvaldības saglabāšanu, jo Ozolnieku un Jelgavas novadu apvienošana negatīvi ietekmēs Ozolnieku novada iedzīvotāju ekonomisko un demokrātisko apstākļu izmaiņu.
Balsojumam piedāvāti vairāki lēmumprojekta varianti, un pēc korekcijām lemts atbalstīt Ozolnieku novada saglabāšanu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju, neapvienojot to ar citām pašvaldībām.
Lai arī domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Veļeckis, kurš, tāpat kā Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, pārstāv Latvijas Zemnieku savienību (LZS), sēdē ziņojis par šo jautājumu, balsojumā viņš nepiedalījās. Vēl viens politiskā spēka deputāts Ervins Vēveris bijis pret, bet pārējie divi LZS domnieki balsoja par Ozolnieku novada saglabāšanu.
Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas un novada domes pieņēmušas lēmumus, atbalstot jauno Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas piedāvājumu, kas paredz abām pašvaldībām pastāvēt atsevišķi un Jelgavas novadam pievienot Ozolnieku novadu.
Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone aģentūru LETA informēja, ka novada domes sēdei virzīts lēmumprojekts, kurā deputāti atkārtoti ar balsojumu apliecināja, ka pastāv par Jelgavas novada pastāvēšanu bez pilsētas un atbalsta likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” galīgajam lasījumam virzīto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kurā pilsēta saglabā atsevišķas pašvaldības statusu un jaunveidojamo Jelgavas novadu veido pašreizējais Jelgavas novads un pašreizējais Ozolnieku novads. Lēmumu atbalstīja 14 deputāti, pret nobalsoja viens.
Tāpat novada dome kā alternatīvu iespēju reformas izstrādātājiem piedāvā arī Jelgavas novada saglabāšanu līdzšinējās robežās, ja rastos nosacījumi un uzstādījumi Ozolnieku novada teritorijai neietilpt jaunveidojamajā Jelgavas novadā.
Arī Jelgavas domnieki lēmuši piekrist Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas atbalstītajam administratīvi teritoriālā iedalījuma modelim, kurā pilsēta saglabā atsevišķas pašvaldības statusu un jaunveidojamo Jelgavas novadu veido pašreizējie Jelgavas un Ozolnieku novadi.
Aprīļa beigās Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija lēma Ventspili neapvienot ar Ventspils novadu un Jelgavu neapvienot ar Jelgavas novadu.
Komisijas lēmums paredz, ka veicot reformu, Ventspils, Ventspils novads, Jelgava un Jelgavas novads katra būs atsevišķa pašvaldība.
Jaunveidojamajā Jelgavas novadā būs iekļauts arī pašreizējais Ozolnieku novads.
Savukārt sākotnējais piedāvājums bija paredzējis veidot Ventspils novadu, tajā iekļaujot arī Ventspili, un veidot Jelgavas novadu, tajā iekļaujot arī Jelgavu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), diskusijās secināts, ka Jelgava un Ventspils jāsaglabā kā atsevišķas administratīvās teritorijas, vienlaikus nosakot stingrus sadarbības mehānismus attiecīgi vai nu ar Ventspils novadu, vai jaunveidojamo Jelgavas novadu.

11.05.2020.
Avots: Delfi.lv/ LETA
Ozolnieku novada, Dobeles novada, kā arī Jelgavas pašvaldības iekļautas 2019. gada lielāko nodokļu maksātāju sarakstā Zemgalē. Top 20 sarakstā iekļuvuši četri uzņēmumi no katras minētās pašvaldības. Ozolniekus pārstāv SIA "Linas Agro", SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" un SIA "Valtek" un SIA "Dotnuva Baltic". Salīdzinot ar pārējiem reģioniem, Zemgalē reģistrētie uzņēmumi ierindojas otrajā vietā pēc nodrošināto darba vietu skaitu. 

07.05.2020.
Avots: Zemgales ziņas
SAC “Zemgale” jaunus klientus pagaidām neved
Epidemioloģiskās drošības dēļ Ozolnieku novadā vairāk nekā trīssimt sociālā aprūpes centra (SAC) “Zemgale” klientiem un darbiniekiem pagājušajā nedēļā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālisti veica pārbaudi, kurā tika secināts, ka neviens no viņiem nav inficējies ar vīrusu “Covid-19”.

Vīrusu var ienest slimais, kas jūtas vesels

Aprūpes centra direktors Alvars Šteinbergs teic, ka analīžu atbilžu gaidīšana bijusi ļoti saspringta. To rezultāti liek secināt, ka līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi ir efektīvi. “Vienīgie, kas var ienest infekciju sociālās aprūpes centrā, ir iestādes darbinieki, citas personas pie mums netiek ielaistas,” teic direktors. Viņš uzsver, ka pastāv risks, ka bīstamais vīruss sociālās aprūpes centrā var iekļūt ar darbinieku, kam saslimšana norit nemanāmi, vieglā formā, bez slimības simptomiem.

A.Šteinbergs stāsta, ka kopš aprīļa viņa vadītajā sociālās aprūpes centrā nav pieņemts neviens jauns klients. “Likums atļauj izņēmuma kārtā pieņemt aprūpes centros jaunus klientus, un mums ir iespējas nodrošināt, ka šī persona divu nedēļu karantīnas laikā tiek izmitināta atsevišķā istabā. Taču ne Ozolnieku novada, ne Jelgavas pašvaldības sociālie dienesti, kas ir mūsu lielākie sadarbības partneri, nesteidzas nevienu sūtīt uz sociālās aprūpes centru,” teic A.Šteinbergs.

45 gadu jubileja aizgāja klusi

Direktors paskaidro, ka pandēmijas laikā klientiem jāievēro visi valstī noteiktie ierobežojumi. Klusi 1. aprīlī aizritēja SAC “Zemgale” 45 gadu jubileja. “Diemžēl mums nākas iztikt bez ierastajām aktivitātēm – koncertiem un viesu apmeklējumiem,” atzīst iestādes vadītājs. Ierobežojumi attiecas arī uz pienesumiem. Īpašos gadījumos ar direktora atļauju klienta piederīgajiem tomēr ir iespējams apmeklēt radinieku.

“Šajā grūtajā laikā mūsu darbiniekiem ir milzīga atbildība un paaugstināta psiholoģiskā slodze. Arī mēs, tāpat kā ārsti un māsas slimnīcās un veikalu darbinieki, nevaram strādāt attālināti, un mums ir nepieciešama sabiedrības izpratne par ieviestajiem ierobežojumiem un psiholoģiskais atbalsts,” uzsver A.Šteinbergs.

Paralēli ikdienas darbiem arī ārkārtas stāvokļa apstākļos SAC “Zemgale” rit iepriekš plānotie darbi – savienojošā korpusā notiek jumta maiņa un siltināšana. Tiek arī būvēts pasažieru lifts un veikti citi vides pieejamības uzlabošanas pasākumi. Rekonstrukcijas gaitā uzlabosies arī SAC “Zemgale” ugunsdrošība, jo tiek izbūvēta zibens aizsardzības sistēma un uzlabota signalizācijas sistēma. Vēl tiek būvēta mehāniskās ventilācijas sistēma, kas uzlabos gaisa kvalitāti un nodrošinās nepieciešamo temperatūras režīmu vasarā.

Jāiztiek bez tuvinieku apmeklējumiem

“Dažs šeit dzīvo labāk nekā mājās. Ir paēdis, nomazgāts un apģērbts,” teic “Zemgales” iemītnieks emburdznieks Jānis Kojro. Par to, ka kopš 12. marta, kad valstī tika ieviests ārkārtas stāvoklis, aprūpes centrā nav pieļaujami tuvinieku apmeklējumi, Jānis ir noskumis. Līdz tam pie viņa regulāri ciemojusies meita, mielojusi ar kārumiem, un šī kopā būšana viņam bijusi ļoti patīkama. “Tur nekā nevar darīt,” nosaka emburdznieks. Viņš ar sapratni pieņem, ka pandēmijas laikā uz sociālās aprūpes centriem attiecas īpaši stingri ierobežojumi.

Ozolnieku novada pašvaldības SAC “Zemgale" atrodas meža ielokā pusotra kilometra attālumā no Ozolnieku pagasta centra un sešus kilometrus no Jelgavas. Šobrīd “Zemgale” nodrošina 290 klientu vietas, no kurām pašlaik aizpildītas 269, kā arī nodarbina 137 darbiniekus.

30.04.2020.
Avots: LTV1
Salgalē pārstrādās vēl četru veidu bīstamos atkritumus.
 

28.04.2020.
Avots: LR1
Atkritumu pārstrādātājs Ozolniekos ar riepām nav ticis galā, bet plāno paplašināties ar citiem gružiem.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atkritumu-parstradatajs-ozolniekos-ar-riepam-nav-ticis-gala-bet-plano-paplasinaties-ar-citiem-gruziem.a357636/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links

23.04.2020.
Avots: Žurnāls "Ir" un "Zemgales Ziņas". 
Par Sintijas Jue Džanas šobrīd īpaši vērtīgo dāvanu - aizsargmaskām - novada Sociālajam dienestam raksta gan Zemgales Ziņas, gan žurnāls "Ir".
https://www.zz.lv/vietejas-zinas/ozolniekos-strada-skolotajas-ju-dzanas-davinatajas-sejas-aizsargmaskas-248357

14.04.2020.
Avots: LTV1 
Kā rīkoties, ja jūsu māja tiek pasludināta par bīstamu un dzīvošanai nederīgu?

28.01.2020.
Avots: LETA, Jelgavniekiem.lv
Ozolniekos viesojas satiksmes ministrs:
http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=48164

20.01.2020.
Avots: LTV1 
Salgales baznīcas drupu liktenis neskaidrs.
 

13.01.2020.
Avots: TV3
Ko darīt ar Salgales baznīcas drupām?
Sižets par pašvaldības aicinājumu iesūtīt iedzīvotāju ierosinājumus saistībā ar Salgales baznīcas drupu trupmāko likteni.
https://skaties.lv/zinas/latvija/vieteja-meroga-arhitekturas-piemineklis-ko-iesakt-ar-salgales-baznicas-drupam/#related

08.01.2020.
Avots: TV3
Nejēdzīgai un bīstamai Branku krustojums. 
Sižets par vienu no daudzajiem VAS "Latvijas Valsts ceļi" melnajiem punktiem - A8 un Branku krustojums.
https://tv3play.skaties.lv/bez-tabu-10363261

03.01.2020.
Avots: www.tvnet.lv/LETA.
Pēc smagas autoavārijas aicina īpaši uzmanīties Jelgavas šosejas un Branku ceļa krustojumā
https://www.tvnet.lv/6863816/pec-smagas-autoavarijas-aicina-ipasi-uzmanities-jelgavas-sosejas-un-branku-cela-krustojuma

Pēc smaga ceļu satiksmes negadījuma Ozolnieku novada pašvaldība aicina autobraucējus un kājāmgājējus būt īpaši uzmanīgiem Jelgavas šosejas jeb autoceļa A8 un Branku ceļa krustojumā, informēja Ozolnieku novada domes sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja Madara Ābeltiņa.
Ceturtdien šajā krustojumā notika kārtējā smagā autoavārija - sievietes vadīts "Audi A3" automobilis sadūrās ar vīrieša vadītu kravas spēkratu "DAF". Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka divas personas no notikuma vietas hospitalizētas.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Ozolnieku novada domi informēja, ka slimnīcā nogādātas divas sievietes un abas ir smagā, bet stabilā stāvoklī un pie samaņas. Cietušās bija guvušas nopietnas traumas, tostarp gan dažādus ķermeņa ievainojumus, gan kaulu lūzumus, gan galvas traumas, stāstīja Ābeltiņa.
Ozolnieku novada pašvaldība aicina autobraucējus un kājāmgājējus šajā krustojumā ievērot īpašu piesardzību un atgādina, ka pirms nepilna mēneša Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA) vienojās ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) vadību par rotācijas apļa izbūvi šajā krustojumā. Vienošanās paredz, ka LVC šogad izsludinās projektēšanas konkursu par rotācijas apļa izbūvi. Būvdarbi varētu tikt veikti nākamajā gadā.
Ābeltiņa uzsver, ka šis krustojums jau daudzu gadu garumā ir bīstams, tāpēc tas ir ievietots LVC "melno punktu" kartē. Par melno punktu tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši vismaz astoņi ceļu satiksmes negadījumi vai ir gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Savukārt krustojums par melno punktu ir uzskatāms, ja negadījumi ir notikuši 150 metru rādiusā uz katru pusi.

17.12.2019.
Avots: Zz.lv/LETA:
http://www.zz.lv/vietejas-zinas/ozolnieku-novada-pasvaldiba-saglabas-dalas-veselibas-centra-245642

Ozolnieku novada pašvaldība tomēr saglabās līdzdalību SIA "Zemgales veselības centrs", un ceturtdien, 19.decembrī, plānots atcelt iepriekš pieņemtos lēmumus par kapitāldaļu atsavināšanu, aģentūrai LETA pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA).
Viņš klāstīja, ka lēmumu par atsavināšanu pieņēmis vēl iepriekšējais domes sasaukums un administrācija, taču, atsaucoties pilnsabiedrības "Kapitāla pārvaldes sistēmas" aicinājumam par atsavināšanu, arī šī sasaukuma dome atbalstījusi kapitāldaļu pārdošanu. Tā kā darījums tomēr nenotika, dome plāno lemt par līdzdalības saglabāšanu veselības centrā, atceļot iepriekš pieņemtos lēmumus.
Liepiņš arī klāstīja, ka, ņemot vērā iepriekšējos sasaukumos pieņemtos lēmumus, Ozolnieku novada pašvaldībai nav bijis iespējams piedalīties uzņēmuma pārvaldībā, kapitāldaļu turētāju sapulcēs un citādi ietekmēt uzņēmuma darbu. Šo situāciju plānots mainīt.
Jau ziņots, ka Ozolnieku novada pašvaldībai neizdevās pārdot "Zemgales veselības centra" kapitāldaļas, lai arī sākotnēji darījums tika plānots, bet lielākajam līdzīpašniekam - Jelgavas novada pašvaldībai - kapitāldaļas neesot piedāvātas.
Ozolnieku novada pašvaldībai uzņēmumā pieder 23,3% kapitāldaļu. "Firmas.lv" informācija liecina, ka tās septembra beigās, palielinot kapitāldaļu skaitu līdz 35,11%, savā īpašumā ieguvusi vēl viena centra līdzīpašniece - pilnsabiedrība "Kapitāla pārvaldes sistēmas".
Lielākā daļa kapitāldaļu jeb 64,89% pieder Jelgavas novada pašvaldībai. Tās pārstāve Dace Kaņepone aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc kaimiņu novada domes lēmuma par kapitāldaļu pārdošanu pašvaldība gaidīja un bija ieinteresēta saņemt piedāvājumu kā lielākā skaita kapitāldaļu īpašniece un tādējādi pirmpirkuma tiesīgā.
Taču Jelgavas novada pašvaldība šādu oficiālu piedāvājumu nav saņēmusi un nav atradusi arī informāciju par kapitāldaļu pārdošanas noteikumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", lai gan Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 141.panta otrā un trešā daļa to nosaka. Tā kā Ozolnieku novada pašvaldības kapitāldaļas septembrī jau pārreģistrētas "Kapitāla pārvaldes sistēmu" īpašumā, Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka darījums noticis, apejot Jelgavas novada domi.
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA) aģentūrai LETA apgalvoja, ka kapitāldaļu pirkšanas piedāvājums bija jāizsaka uzņēmuma valdei, nevis domei. Viņš neuzskata, ka dome būtu pārkāpusi likumu.
Vienlaikus viņš informēja, ka pircējs tomēr atteicies no kapitāldaļu pirkšanas, un domei atkal jālemj par to atsavināšanu. Arī "Firmas.lv" dati liecina, ka pašvaldības kapitāldaļas oktobrī atkal nonākušas tās īpašumā.
Liepiņam gan nepiekrīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura, atsaucoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, aģentūru LETA informēja, ka par iespēju iegādāties publiskas personas kapitāldaļas pirmpirkuma tiesīgos informē kapitāldaļu pārdevējs, nevis valde.
Savukārt "Kapitāla pārvaldes sistēmu" prokūrists Andris Glāzītis aģentūrai LETA komentēja, ka darījums ar Ozolnieku novada pašvaldību nav noticis, jo pēc kapitāldaļu pirkšanas uzņēmumam medicīnas centrā "tik un tā nebūtu nekādas teikšanas". Turklāt plānotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā abas pašvaldības tiks apvienotas. Viņš abu pašvaldību atšķirīgus viedokļus par kapitāldaļu pārdošanas piedāvājumu dēvē par politisko kašķi.
"Firmas.lv" dati liecina, ka "Zemgales veselības centra" apgrozījums pērn bijis 2,879 miljoni eiro, bet peļņa sasniegusi 131 319 eiro. Centrs darbojas Jelgavā.

11.12.2019.
Avots: Nra.lv
Saruna ar Ozolnieku novada domes priekšsēdētāju Daini Liepiņu.
https://nra.lv/latvija/regionos/299415-dainis-liepins-administrativo-reformu-uzspiez-ka-piespiedu-kolektivizaciju-komunistu-laikos.htm

- Ozolnieki aktīvi iebilst pret administratīvi teritoriālās reformas ieceri, esat lūguši valsts augstākās amatpersonas saglabāt atsevišķa novada statusu, to nepievienojot Jelgavas pilsētai un Jelgavas novadam, kā arī pamatot, kā reformā tiks uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Par kuru pakalpojumu kvalitātes kritumu ir bažas?

- Pirmkārt, jau par pašvaldības sociālajiem pabalstiem, tostarp skolēnu ēdināšanu, kas Ozolnieku novadā tiek apmaksāta no 1. līdz 12. klasei, kamēr Jelgavā un Jelgavas novadā tā nav. Vai apvienojot visiem nodrošinās tādu ēdināšanu, kāda ir Ozolnieku novadā, vai mums ņems nost, jo naudas tik lielu pašvaldību kā Jelgava un Jelgavas novads skolēnu ēdināšanai visām klasēm, visdrīzāk, nebūs, vismaz pirmajos gados? Dažādu veidu atbalsts tiek sniegts jaunajām ģimenēm, kas ir tikai mūsu pašvaldības lēmums. Jautājums ir arī par attālumu līdz pakalpojuma vietai, kas tagad būs nevis Ozolniekos, bet Jelgavā.

- Nu, labi, ja cilvēks atbraucis, piemēram, no Cenas, pabraukt pa labu, asfaltētu ceļu vēl piecus kilometrus līdz Jelgavai gan nav problēma!

- Jā, bet triju pašvaldību uzņēmēju aktivitātes nemazināsies, piemēram, būvvaldes kapacitāte paliks, kāda ir, veidosies rindas, pieejamība samazināsies.

- Var jau paņemt darbiniekus no esošajām novadu būvvaldēm un palielināt kapacitāti!

- Šobrīd nav atbildes uz daudziem jautājumiem, nav skaidri daudzi kritēriji, mehānismi, ir tikai pateikts, ka līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad jāsāk darboties jaunajai pašvaldībai, mēs, trīs pašvaldību vadītāji, draudzīgi lemsim par teritorijas plāniem, administrācijas formātu. Bet no pieredzes visi saprot, ka tā nebūs, jo ir atšķirīga politika, redzējums, mērķi...

- Bet kaut kā jau to darīja, kad bija iepriekšējā reforma, tostarp, izveidojot Ozolnieku novadu!

- Ozolniekiem tas bija brīvprātīgs lēmums, apvienoties ar Cenu un Salgales pagastiem. Iedzīvotāji pieņēma, ka būvvalde, bāriņtiesa un citas iestādes būs Ozolniekos, bet Emburgā būs klientu apkalpošanas centrs, lai daudzi pakalpojumi būtu pieejami uz vietas.

Ir populistiski pašvaldību pretestību šai reformai nonivelēt līdz kādu deputātu vai mēru nevēlēšanos zaudēt krēslus, varu vai naudu. Bažas rada neskaidrība, atbilžu trūkums uz daudziem jautājumiem. Ja šobrīd mums viss ir labi, kāpēc kaut kas jāmaina? Esmu par reformu, piekrītu, ka nevar būt pašvaldība ar tūkstoti, pusotru iedzīvotājiem, kura nav spējīga veikt savas funkcijas. Bet nevar arī, pēc būtības neizskaidrojot un nevienam neuzņemoties atbildību, mākslīgi sarakstīt kaut kādus skaitļus par ekonomiskiem ieguvumiem, neargumentējot, kā tie radīsies.

Ir arī pateikts, piemēram, ka 9000 cilvēku no pašvaldību administrācijām visā Latvijā būs jāatlaiž, bet nav aplēsts, kādu ekonomisko spiedienu viņi radīs uz valsts/pašvaldību budžetiem.

- Tad jau jūs šos pašvaldību administrācijas cilvēkus kvalificējat kā vājiniekus, kuri nevarēs atrast darbu situācijā, kad valstī trūkst darbarokas.

- Katrā pašvaldībā ir savas īpatnības. Valsts uzliktās funkcijas un birokrātija, ko tā ik gadu palielina, nevis samazina, pašvaldībām paģēr zināmu daudzumu cilvēku ar specifiskām zināšanām. Lai nāk Valsts kontrole un citi un pēta - ja atradīs, ka mums kaut kur divu darbinieku vietā varētu būt viens, varam samazināt administratīvo aparātu, bet šodien ir otrādi - visu sabiedrības vajadzību apkalpošanai un valsts uzlikto funkciju kvalitatīvai pildīšanai pat trūkst cilvēku. Noteikti ir pašvaldības, kurās var optimizēt izmaksas un cilvēkresursus, bet nevar visas salikt vienā maisā.

- Ozolnieku administrācijas uzturēšanas izdevumi 2018. gadā bija 846 469 eiro, kas ir 6% no kopējiem budžeta izdevumiem. Adekvāti?

- Ozolniekos ir vienas no viszemākajām administratīvajām izmaksām Latvijā uz vienu cilvēku. Ja mums novadā tie ir orientējoši 70 eiro uz vienu iedzīvotāju, tad Jelgavas pilsētai un novadam vairāk nekā 100 eiro - apmēram 30% starpība! Reformētāji mīl teikt, ka tie, kas ir mazi, ir nespējīgi. Mūsu situācija rāda, ka tieši mēs, mazie, esam spējuši tērēt mazāk administratīvajam aparātam, nekā dara lielie.

- Tad jau apvienojoties varēsiet pamācīt, kā efektīvāk saimniekot!

- Diez vai, jo apvienošanas mehānisms nenodrošina pārstāvniecības tiesības. No 2020. gada 1. jūnija būs jāsēžas pie galda trīs mēriem un jāpieņem lēmumi par katra mazdārziņa nomas līguma slēgšanu. Tā kā lēmumu pieņemšanas mehānisms plānots proporcionāli iedzīvotāju skaitam, tas nozīmē, ka Ozolnieku un Jelgavas novada mēri varēs balsot, kā grib, visu izlems Jelgava. Tas ir absolūts nonsenss, kādu lemšanas mehānismu ir ielikusi VARAM! Un arī tas rada bažas, ka pēc apvienošanas nebūs labāk! Kaut ko mainot, vajadzētu arī radīt mehānismus, kā nodrošināt demokrātiju un tiesiskumu. Protams, gadu gaitā visi kaut kā pierīvēsies un izdzīvos, bet nav atbildes, vai tas paaugstinās iedzīvotāju dzīves līmeni.

Tīri cilvēciski saprotu cilvēku, kurš tiks ievēlēts par jaunās pašvaldības mēru no pilsētas, kurš domās: «Vai mums vajag Jelgavā remontēt pagalmus?» Vajag, protams! «Bet, vai vajag Dalbē to gājēju ietvi sataisīt?» Var iztikt, jo pilsētās taču dzīvo salīdzinoši vairāk cilvēku! Prioritātes katrā vietā ir citas.

Jēdzīgāk būtu taisīt divlīmeņu pašvaldības, bet to jēga pazūd, ja valstī paliks tikai 39 pašvaldības. Un absurdi ir reformu taisīt uz plānošanas reģionu bāzes. Nu, kāda ir saikne Aizkrauklei ar Jelgavu! Nekāda! Reģioni ir ķeksītis, lai parādītu, ka kaut ko dara, tiem nav nekādas reālas jaudas, naudas un pienākumu, turklāt rajoni ir sadalīti nepareizi! Lai gan robežojamies ar Olaini, mēs neesam vienā plānošanas reģionā, arī ar netālu esošo Tukumu, bet esam vienā reģionā ar Jēkabpili, Aizkraukli, Pļaviņām, Aknīsti... Tas nav normāli!

- Ozolnieku novads sevi uzskata par pašpietiekamu pašvaldību, kura spējusi nodrošināt attīstību. Tomēr kopš 2016. gada pašvaldība saņem maksājumus no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, šogad 797 294 eiro jeb 0,39 no visām pašvaldībām. Vai tas ir pašpietiekami? Tiesa, tikai 12 ir maksātājas šajā fondā.

- Tas nav rādītājs! Turklāt mēs bez tā arī varētu iztikt. Un - kāda jēga mūs apvienot ar Jelgavas pilsētu, kura katru gadu saņem trīs līdz četrus miljonus no šā fonda? Ozolnieki ir aizņēmušies tikai 3,5% apmērā no budžeta 20% atļautajiem aizņēmumiem, neesam ņēmuši naudu, vajag vai nevajag.

- Nevar jau tā tik viegli nemaz dabūt!

- Tagad vairs nevar, bet iepriekš Ozolnieku aizņemšanās attīstībai pat bijusi par kūtru. Bet, ja blakus ir liela pašvaldība, kuras aizņēmumi ir 10-20%, tad perspektīvā nauda uz Ozolnieku rēķina aizies lielajam centram.

- Nez vai Ozolnieki kvalificētos «reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra» kritērijam.

- Bet vai, piemēram, Valka ir šāds attīstības centrs? Arī šis kritērijs ir ķeksītis. Skatīts tiek nevis tas, kas vajadzīgs iedzīvotāju labākas dzīves nodrošināšanai, bet, kā uz papīra labāk noformēt, lai varētu dabūt un apgūt naudu. Piekrītu, ka iepriekš ir notikusi masveidīga naudas apgūšana, nevis stratēģiska investēšana, tostarp ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošanā, kur mums Eiropa pamatoti pārmet pietiekamu rezultātu nesasniegšanu. Notika pamatīga uzdzīve un visatļautība, un pēkšņi valdība secināja, ka pašvaldības ir tās sliktās, un visu tām griežam nost! Gribētu, lai kāds ekonomists paskaidro, ko nozīmēs kādu 200 miljonu neielaišana ekonomikā caur vajadzīgām investīcijām pašvaldībās. Šīs aizņemšanās naudas liegšana būtībā ir tās izņemšana no ekonomikas!

- Finanšu ministrs Jānis Reirs vēl pirms pāris mēnešiem intervijā Neatkarīgajai apgalvoja, ka šogad pašvaldību aizņēmumiem ir iedots vairāk nekā jebkurā citā gadā, aizdevumu limits palielināts par 50 miljoniem, ir vienkārši pārlieku augusi pašvaldību aizņemšanās apetīte.

- Viena no Latvijas nelaimēm ir tā, ka mums pie varas ir bijuši pārāk daudz demagogu. Arī Reirs, kurš nav uzņēmies atbildību, ka iepriekš viņš un viņa partija ir nekritiski atbalstījuši nelietderīgus aizdevumus atsevišķām pašvaldībām. Tagadējie kritizētāji iepriekš paši par to pieņēma lēmumus! Fakts ir tāds, ka Ozolniekiem jauna bērnudārza būvniecībai nauda netika dota, un nu spriež, ka varbūt dos nākamgad. Šogad mēs, piemēram, par 700 000 eiro uzbūvējām gājēju taciņu un sakārtojām autostāvlaukumu pie dzelzceļa stacijas uz valstij piederošas zemes, bet naudu mums valsts neiedeva ne centu. Kāpēc pašvaldībai vienai jānes šis slogs? Te Reirs klusē, tāpat kā par Ozolnieku uzturēto sociālās aprūpes centru Zemgale, kurā uzturas cilvēki no visa reģiona, arī no Rīgas. Ierodas tiesībsargs un saka: «Ir problēmas ar ventilāciju, siltināšanu, liftu vajadzētu...» Piekrītam, jau esam no četriem korpusiem trīs izremontējuši, bet ceturtā korpusa remontam naudu atsaka. No labklājības ministres saņemam tikai pamācības vēstules par to, kā veidojas budžets. To mēs saprotam, bet saprotiet arī to, ka tiesībsargs ir norādījis, ka tiek pārkāptas cilvēktiesības! Un mēs jau neprasām mums kaut ko dāvināt, bet iespēju aizņemties, lai varam šos darbus izdarīt!

Vēlamies arī atbilstoši mūsdienu prasībām savest kārtībā sporta kompleksu, zāles vietā izbūvēt peldbaseinu un uz stadiona pusi būvēt jaunu sporta zāli, kurā varētu rīkot oficiālas sacensības un pilnībā nodrošināt treniņprocesu. Sporta skolā mums trenējas ap 300 bērnu, aktivitāte ir ļoti liela! Ir vajadzīgi kapitālieguldījumi infrastruktūrā, un tā nav nekāda izšķērdība. Šī investīcija būtu līdzvērtīga Jelgavas Pasta salā uzbūvētajai estrādei ar jumtu. Jelgavniekiem noteikti tas ir ļoti vajadzīgs, Ozolniekos vajadzīgs atbalsts sporta infrastruktūrai.

- Kas ir jūsu attīstības prioritātes esošo resursu ietvaros?

- Attīstības plānus jau neveido vienam gadam. Ozolnieki ģeogrāfiski atrodas vietā, kur netālu ir galvaspilsēta, otrā pusē - Jelgava, caur Ozolniekiem iet ceļš uz Eiropu - esam dinamiskā punktā. Ceļš no vienas vai otras pilsētas ir pietiekami īss, lai Ozolniekus ar to zaļo vidi izvēlētos kā mājvietu, lai arī strādāt daudzi dodas uz lielajām pilsētām, līdzīgi, kā tas arī notiek visā pasaulē. Ozolnieki mērķtiecīgi veicina privātmāju būvniecību, pēc kā ir liels pieprasījums. Tā kā te ienāk daudz jauno ģimeņu, vienlaikus iedzīvotājiem jānodrošina arī bērnudārza pieejamība, izglītības iespējas, izklaide, kultūra.

Salgales pagasts savukārt vairāk koncentrējas uz lauksaimniecību, tur ir auglīgas zemes, un ir jādomā, kā tur ceļus saglabāt un nodrošināt arī noteiktas aktivitātes, bērniem skolu, pulciņus. Cenu pagastā ir kādreizējā kolhoza teritorija, kurai iet cauri gāzesvads, blakus A8 šoseja - ir infrastruktūra, kas veicina uzņēmējdarbību, ko arī veicinām. Ceram, ka drīzumā ienāks viena liela starptautiska zīmola, Eiropas ražotāja 30 miljonu eiro investīcijas, un jādomā, lai mums būtu tik daudz cilvēku, kas varētu tur strādāt. Ozolniekos faktiski bezdarba nav, bez darba ir galvenokārt tie, kas negrib strādāt.

- Vienlaikus ar ATR pieteikta arī skolu tīkla reforma. Ja to tiešām īstenos pēc kritērijiem, kādi uzlikti uz papīra, pat divas trešdaļas vidusskolu varētu nākties slēgt, iespējams, arī Ozolnieku vidusskolu reducēt līdz deviņām klasēm. Varbūt saprātīgi, ja rokas stiepiena attālumā ir Jelgava ar dažādu izglītības virzienu piedāvājumu, ko arī daudzi Ozolnieku skolēni izmanto. Gribat par katru cenu saglabāt vidusskolu?

- Par katru cenu gribam saglabāt skolu vismaz līdz 6. klasei ciematu centros Emburgā, Garozā, Tetelē, Ānē.

- It kā jau ir politiskais uzstādījums sākumskolas saglabāt iespējami tuvāk dzīvesvietai.

- Jā, tam piekrītam. Bet tas, kur būt deviņgadīgajām skolām, kur vidusskolām, būtu otrā līmeņa pašvaldību jautājums. Bet VARAM nolīgtie eksperti teic, ka mazajās skolās, klasēs ar 15-20 skolēniem, nav nekādas kvalitātes! Tieši otrādi - pasaules pieredze rāda, ka tur, kur bērnu skaits ir 12 līdz, augstākais, 20, pedagogs var pievērst uzmanību katram, un tur tā kvalitāte būs augstāka nekā lielā kolhozā ar 35 bērniem. Kvalitāti nenodrošina klases lielums, bet pedagogu sastāvs, attieksme. Turklāt, lai ar Ozolnieku vidusskolas kvalitāti viena otra Jelgavas vidusskola vēl pacīnās! Lai arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzija tiek pasniegta kā tāds etalons, spriežot pēc sava bērna pieredzes tajā, es to ne tuvu par etalonu nesauktu!

- Neuzticējāties Ozolnieku vidusskolas kvalitātei?

- Tajā skaitā, un tas ir viens no izaicinājumiem šo kvalitāti celt, un tas jau notiek. Šogad uzņemšanai vidusskolā ieviesām kritēriju - vidējā atzīme ne zemāka kā seši. Lai gan pirms tam mūs biedēja, ka nesavāks klasi, pirmo reizi uzņēmām vairāk nekā 20 bērnu 10. klasē! Vecāki to novērtēja!

- Ko lai iesāk neuzņemtie? Tā nav savu iedzīvotāju atgrūšana?

- Visiem bērniem ir iespējas mācīties, un ir godīgi, ka jau 6. klasē tu zini, ka, ja gribēsi iet vidusskolā, tev būs jāsasniedz zināms atzīmju līmenis. No izglītības ministres izskanējusi pat versija par vidējo atzīmi 7 vidusskolai. Kāda tieši atzīme, var strīdēties, bet konceptuāli piekrītu idejai, nevar uzlikt pienākumu tikai pedagogiem un administrācijai nodrošināt izglītību, bet jābūt pienākumiem mācībās arī bērniem un viņu vecākiem. Nu, nav visiem jāiegūst augstākā izglītība!

- Meklējot naudu pedagogu algām, valdība noņēma pusi iepriekš atvēlētās valsts naudas bērnu brīvpusdienām 1.-4. klasei, otru pusi uzveļot uz pašvaldību pleciem. Kā turpināsiet brīvpusdienu nodrošinājumu novadā?

- Mēs pirmām kārtām to nodrošināsim līdz galam šajā mācību gadā, par nākamo mācību gadu lemsim, kad sapratīsim budžeta iespējas. Es labprāt neko nemainītu, bet par to jālemj deputātiem.

10.12.2019.
Avots: www.ozolnieki.lv
 http://ozolnieki.lv/aktualitates/aktualitates-parvalde/branku-cela-un-a8-krustojuma-buves-rotacijas-apli

Šā gada 5. decembrī Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš vienojās ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” vadību par rotācijas apļa izbūvi valsts autoceļa A8 (Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)) un valsts vietējās nozīmes autoceļa V1068 (Ozolnieki-Brankas-Brankstūri) krustojumā. Vienošanās paredz, ka VAS “Latvijas Valsts ceļi” 2020. gadā izsludinās projektēšanas konkursu par rotācijas apļa izbūvi. Būvdarbi varētu tikt veikti 2021. gadā.

Ozolnieku novada pašvaldībā jau ir izstrādāts gājēju/velosipēdistu ietves projekts no Branku ciema līdz autoceļam A8. Savstarpējā vienošanās paredz arī to, ka tiks nodrošināta cieša sadarbība starp rotācijas apļa un ietves projektētājiem. Gājēju/velosipēdistu ietves un krustojuma izbūve notiktu pēc iespējas vienlaicīgi.

Jau daudzu gadu garumā autoceļu A8 un V1068 krustojums ir bijis bīstams gan autobraucējiem, gan gājējiem, gan velosipēdistiem, jo sevišķi tiem, kuriem ir bijusi nepieciešamība šķērsot autoceļu A8 Branku vai Iecēnu apdzīvoto vietu virzienā. Tāpēc tas ir ievietots VAS “Latvijas Valsts ceļi” “melno punktu” kartē.  Par melno punktu tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai ir gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Savukārt krustojums par melno punktu ir uzskatāms, ja negadījumi ir notikuši 150 m rādiusā uz katru pusi.

Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš komentē: “Beidzot Ozolnieku novada iedzīvotājiem ir parādījusies reāla cerība, izmantojot minēto krustojumu, izvairīties no regulāriem dzīvības apdraudējumiem dodoties uz skolu, uz darbu vai vedot bērnus uz bērnudārzu.”

07.11.2019.
Avots: Delfi.lv
https://www.delfi.lv/news/national/politics/nakamreiz-seit-atvedisu-zirgu-sudus-aizvadits-protests-pret-novadu-reformu.d?id=51617863

"Nākamreiz šeit atvedīšu zirgu sūdus" – aizvadīts protests pret novadu reformu

Svilpieni, saukļi “meļi”, “atlaist Saeimu”, “nost ar Pūci” un solījumi nākamreiz Vecrīgas ielās palaist dzīvniekus, pie Saeimas atstājot zirgu izkārnījumus, ir tikai daļa no protesta, kas ceturtdien, 7. novembrī, teju vienlaikus ar mediķu akciju notika pie Saeimas. Protests kopumā bija mierīgs, pulcinot aptuveni 1000 dalībniekus.

Pirms protesta sākuma daļa no reģioniem atbraukušo sāka pulcēties pie Pulvertroņa. Rokās turot plakātus ar pašvaldību ģerboņiem, kurus daļēji aizsedza zīmogs “LIKVIDĒT! Ministrs Juris PŪCE”, cilvēku grupa uzsāka gājienu uz Saeimu. Portāla “Delfi” satiktie iedzīvotāji pauda vienotu motivāciju ierasties uz protestu, proti, nepieļaut savas pašvaldības pievienošanu kādai citai.

“Nepieļaut tādu apvienošanu rajonos, kā tas bija padomju laikā. Kāds vēl Kandavai nosaukums “Kurzemes Šveice”, ja viņu atkal pievienos pie Zemgales?”, retoriski jautāja viens no Kandavas iedzīvotājiem. No Ikšķiles sabraukušie, saucot “Ikšķilei būt!”, skaidroja savas pašvaldības pašpietiekamību, apmierinātību ar vietējo vadību un attīstību, tādēļ Ikšķile var arī turpmāk attīstīties.

Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA) pastāstīja, ka ieradies kā Ozolnieku iedzīvotājs, jo tikai tauta un sabiedrība būs tā, kas atbildīgajiem liks aizdomāties. “Nevar tā spēlēties un eksperimentēt ar cilvēkiem no reģioniem. Tempā taisa politisku ambīciju vadītus projektiņus, no kuriem mani bērni un mazbērni visvairāk cietīs”, sūkstījās Liepiņš.

Neilgi pēc protesta oficiālā sākuma pulksten 9.30 pie Saeimas sanākušos protestētājus uzrunāt ieradās par novadu reformu atbildīgais ministrs Juris Pūce (AP). Vien retajam izdevās ar Pūci individuāli aprunāties.

Šajās sarunās izskanēja sūdzība par atbildes nesniegšanu uz Iecavas sabiedrisko organizāciju nosūtītu vēstuli, ko Pūce noraidīja. Pārmetumi izskanēja arī par ministra nerunāšanu ar iedzīvotājiem, taču Pūce argumentēja, ka ir jau ticies ar divpadsmit novadu ļaudīm, solot ar tikties ar visu 119 novadu iedzīvotājiem.

Pūce pie mikrofona klātesošo uzrunāšanai tika sagaidīts ar svilpieniem un saucieniem “Meļi!" Tie neizpalika arī ministra runas laikā.

“Ja Saeima konceptuāli likumprojektu apstiprinās, darbs pie tā turpināsies un ir paredzēta visu iesniegto priekšlikumu izskatīšana”, par novadu reformas likumprojekta virzību izteicās Pūce.

Kritiku pret iecerēto reformu uzrunās pauda vairāki pašvaldību pārstāvji un Saeimas opozīcijas deputāti, tajā skaitā Linda Liepiņa, Aldis Gobzems, Armands Krauze, (ZZS) un Regīna Ločmele-Luņova (S).

Negatīvi pret iecerēto reformu skaļi izteicās arī paši protesta dalībnieki. Īpaši kritisks bija kāds lauksaimnieks no Ikšķiles novada. Kritizējot reformas izstrādātāju komunikācijas trūkumu ar iedzīvotājiem un ka reformas rezultātā tiks iznīcinātas latviešu tradīcijas, lauksaimnieks solīja nākamreiz braukt ar traktoriem un Vecrīgas ielās palaist savas saimniecības dzīvniekus. “Es atvedīšu zirgu sūdus, kurus nākamreiz šeit noliksim”, solīja lauksaimnieks.

Īsi pēc protesta beigām un cilvēku pūļa izklīšanas satiktais Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (AP) nevarēja sniegt konkrētu iemeslu, kāpēc koalīcijas partiju deputāti protesta laikā nenāca runāt ar klātesošajiem. Portālam “Delfi” deputāts sacīja, ka viņš pats ar cilvēkiem tiekas regulāri.

Protesta akcija tika rīkota, jo 7. novembrī Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā nonāca vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces virzītais un koalīcijas atbalstītais likumprojekts par administratīvi teritoriālo reformu.

Novadu reforma paredz izveidot 39 pašvaldības pašreizējo 119 pašvaldību vietā.

07.11.2019.
Avots: La.lv
http://www.la.lv/pasvaldibas-aicina-levitu-paliga

“Lai novados paliktu cilvēki, ir vajadzīgs darbs.” Pašvaldības aicina Levitu palīgā

Latvijas Pašvaldību savienības domes pārstāvji Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (no kreisās), Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis un Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune Rīgas pilī. Pirms ceturtdien plānotajiem pašvaldību protestiem, kas pieskaņoti dienai, kad Saeima konceptuāli lems pat Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī uzņēma Latvijas Pašvaldību savienības domi, kurā ir visu pašvaldību vadība, izņemot Daugavpils mēru.
Valsts prezidents solīja vietējiem līderiem nodot premjeram Krišjānim Kariņam (“JV”) viņu aicinājumu uzņemties virsvadību par pašvaldību reformu, taču likums jau ir Saeimā. “Būtu labi, ja Saeimā notiktu strukturētas diskusijas, es iesaku Saeimai sastādīt diskusiju plānu, lai reformai būtu lielāks atbalsts,” sacīja prezidents.
LPS domes tikšanās ar prezidentu notika pēc LPS iniciatīvas un tika sarunāta jau augustā, taču tieši tagad ir sasniegta kulminācija sarežģītajās vietvaru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) attiecībās. “Pozitīvas pārmaiņas ir nepieciešamas, un pašvaldības tās atbalsta,” uzsvēra LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis (ZZS).
Taču saspīlējums attiecībās ar atbildīgo ministru esot tāpēc, ka nav noticis dialogs, kurā būtu ņemti vērā pašvaldību argumenti.
Egils Levits tiekas ar LPS Tā vietā, lai iedzīvotāji varētu saņemt atbildes uz saviem jautājumiem, reformas procesu pavadot uzbrukumi pašvaldībām. Vietējie līderi uzskaitīja virkni neskaidro jautājumu, sākot ar neziņu, vai vēlēšanās varēs piedalīties vēlētāju apvienības, un beidzot ar to, vai būs otrā līmeņa reģionālās pašvaldības.
Pēc Ventspils domes izpilddirektora vietnieces Kristīnes Lembergas ierosinājuma LPS priekšsēdis G. Kaminskis aicināja domniekus nobalsot par aicinājumu Saeimai atdot valdībai atpakaļ pārstrādāšanai pašvaldību reformas likumu. Vairākums to arī atbalstīja.
“Lai novados paliktu cilvēki, ir vajadzīgs darbs. Taču mums valstī nav ceļu attīstības programmas un mēs nezinām, ko atbildēt uzņēmējiem [vai būs ceļš],” sacīja Smiltenes novada priekšsēdis Gints Kukainis (NA). Viņš neesot pret reformu, bet piesardzīgi vērtē to, ka vienlaikus notiek vairākas reformas, kas savstarpēji neesot koordinētas.
Arī tāpēc vietējie līderi lūdza prezidentu iesaistīties, lai reformas vadību pārņemtu premjers.
“Tagad šis ir bezatbildīgs eksperiments, kas būvēts uz pieņēmumiem, un ir jautājums, kas par to uzņemsies atbildību,” teica Ozolnieku novada priekšsēdis Dainis Liepiņš (LRA). Salacgrīvas novada priekšsēdis Dagnis Straubergs (LRA) piebalsoja: “Mums nav bijusi ne auglīga, ne neauglīga diskusija. Tā reforma, kas tagad ir, ir šaura ambīcija.” Teju vienīgais, kurš atbalstīja piedāvājumu, bija Ogres novada priekšsēdis Egils Helmanis (NA), kura vadītā pašvaldība iegūtu Ikšķiles novadu, “kas atrodas otrā pusē ielai”.
Valsts prezidents E. Levits atzina, ka šī tagad ir viena no lielākajām reformām, kurā centrālais jautājums ir pašvaldību kompetences noteikšana, kas arī neesot līdz galam skaidrs. E. Levits uzsvēra, ka “vēsturiski izveidojošās kopienas ir vērtība pati par sevi un diez vai tās vajag izjaukt”. Jau domes sēdes sākumā prezidents sacīja, ka reformas gaitā ir jāņem vērā teritoriju “identitāte un kultūrvēsturiskā dimensija”. Viņš piekrita, ka šajā procesā un tā skaidrošanā “vēl ir kur augt”.
Tajā pašā laikā, atbildot pašvaldībām, kas jūtas spēcīgas un tāpēc negrib apvienoties, E. Levits atgādināja par solidaritāti, jo gan turīgo, gan ne tik bagāto pašvaldību cilvēki ir vienas valsts iedzīvotāji, tāpēc citam ar citu esot arī jādalās.
 

02.11.2019.
Avots: LTV1
Modelē dzīves līmeni topošajā Jelgavas novadā
 

01.11.2019.
Avots: www.ozolnieki.lv
Ozolnieku novada pašvaldība nosūta vēstuli Labklājības ministrei Ramonai Petravičai
Ozolnieku novada pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrei Ramonai Petravičai ar lūgumu veikt darbības, kuru rezultātā Ozolnieku novada pašvaldībai tiktu piešķirtas tiesības aizņemties Valsts kasē nepieciešamos finanšu līdzekļus projekta “SAC “Zemgale” ēkas siltināšana” realizācijai 2020.gadā, lai īstenotu Latvijas Republikas Tiesībsarga ieteiktās rekomendācijas.

Nosūtītais dokuments.

Avots: Zz.lv/ LETA
Ozolnieku novada pašvaldība lūdz Petravičas atbalstu, lai saņemtu kredītu aprūpes centra siltināšanai
Ozolnieku novada pašvaldība nosūtījusi vēstuli labklājības ministrei Ramonai Petravičai (KPV LV) ar aicinājumu palīdzēt aizņēmuma saņemšanā, lai varētu nosiltināt sociālās aprūpes centru (SAC) "Zemgale", aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja Madara Ābeltiņa.
Būvdarbi centrā nepieciešami, lai īstenotu Tiesībsarga biroja rekomendācijas uzlabot aprūpes centra ēkas ventilācijas sistēmu, nosiltināt to, izbūvēt zibens aizsardzības sistēmu un liftu. Projekta īstenošanai nepieciešami 607 124 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Pašvaldībā skaidroja, ka SAC "Zemgale" budžetā šādu līdzekļu nav, bet Finanšu ministrija pašvaldībām ierobežojusi aizņemšanās iespēju Valsts kasē.
Tāpēc pašvaldība aicina ministri "veikt darbības, kuru rezultātā Ozolnieku novada pašvaldībai tiktu piešķirtas tiesības aizņemties Valsts kasē nepieciešamos finanšu līdzekļus projekta "SAC "Zemgale" ēkas siltināšana" realizācijai 2020.gadā".
Jau vēstīts, ka Ozolnieku novada pašvaldība šogad nevarēs realizēt SAC "Zemgale" siltināšanu, jo no darbu veikšanas atteicies būvnieks un pašvaldība nevar saņemt aizņēmumu projektam. SAC energoefektivitātes paaugstināšanai pašvaldības budžetā bija paredzēti 400 000 eiro.
Iepirkumā iesniegtie būvnieku piedāvājumi ievērojami pārsniedza šos līdzekļus - SIA "Bildberg" piedāvāja darbus veikt par 774 338 eiro, bet SIA "Pro Dev" par 679 621 eiro.
Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus un pretendentu sniegtās atbildes uz jautājumiem, pašvaldības Iepirkumu un izsoļu komisija uzskatīja, ka līguma slēgšanas tiesības varētu piešķirt "Pro Dev", taču uzņēmums informējis, ka atsauc savu piedāvājumu konkursā.
 

01.11.2019.
Avots: www.lps.lv
Demokrātijas sargi no Strasbūras vērtēs demokrātijas principu ievērošanu ATR gaitā

Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komiteja, pamatojoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vēstuli, lēmusi rīkot faktu noskaidrošanas vizīti Latvijā, lai gūtu padziļinātu priekšstatu par Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumiem Latvijā, uz kuriem norāda LPS.

29. oktobrī EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 37. plenārsesijā Strasbūrā notika Monitoringa komitejas sēde, kurā LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, pamatojoties uz LPS Domes lēmumu, Monitoringa komitejas locekļus informēja par situāciju Latvijā saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un hartas pārkāpumiem. Monitoringa komitejas priekšsēdētājs Lēnderts Ferbēks informēja, ka, tā kā kongresa uzraudzības ziņojums par situāciju ar vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā 2018. gada martā bija pozitīvs, tad nolemts uz šībrīža situāciju reaģēt nekavējoties. Kongress sūtīs vēstuli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par vēstulē minētajām bažām. Nolemts arī rīkot kongresa delegācijas vizīti Latvijā faktu noskaidrošanai jau decembra sākumā.

“Eiropas vietējo pašvaldību harta, ko ir ratificējusi arī Latvija, nosaka, ka jāievēro vietējo kopienu, proti, sabiedrības, tiesības lemt arī pašiem par savas teritorijas robežām. Demokrātiskā valstī nevar būt diskusijas, vai iedzīvotājiem ir vai nav tiesības izteikt viedokli. Iedzīvotājiem novados un valstī kopumā ir tiesības lemt, izteikt viedokli, un šis viedoklis ir jāņem vērā. Harta arī runā par iedzīvotāju interešu nodrošināšanu, taču saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu Latvijā šobrīd tiek iets pavisam pretējs ceļš: konsultācijas ar iedzīvotājiem no ministrijas puses tika organizētas formālas, tā arī nesniedzot konkrētas atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem. Virzot jautājumus steidzamības kārtā, bieži iedzīvotāju intereses ir aizmirstas. Ar šādu attieksmi tiek pārkāpti demokrātijas pamatprincipi, uz ko vēstulē arī norāda Pašvaldību savienība,” pauž G. Kaminskis.

Latvijas Pašvaldību savienība kongresa prezidentam Andešam Knapem (Anders Knape) oktobra sākumā nosūtīja vēstuli “Par draudiem vietējai un reģionālajai demokrātijai Latvijā”, uz kuru kongress tūlīt reaģēja, iekļaujot to kongresa biroja un Monitoringa komitejas sēžu darba kārtībā. Vēstulē astoņās lapās izklāstīti konkrēti hartas pārkāpumi gan attiecībā uz ATR, gan citiem jautājumiem, pamatojot tos ar faktiem un skaitļiem.

Jāpiebilst, ka Latvijā kongresa pārstāvju iepriekšējā vizīte notika 2017. gada septembrī, kad, tiekoties ar LPS, pašvaldību, Saeimas, ministriju u.c. pārstāvjiem, tika skatīta un analizēta hartā iekļauto principu ievērošana Latvijā kopumā (šādas vizītes notiek reizi piecos gados). Jāuzsver, ka toreiz kongresa uzraudzības ziņojums par situāciju ar vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā bija pozitīvs.

Papildu informācija:

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir viena no EP institūcijām, kas apvieno 47 dalībvalstis. Kongresa galvenie uzdevumi ir dot iespēju pašvaldību politiķiem diskutēt par kopīgām problēmām, apspriest pieredzi un izteikt priekšlikumus valdībām; pārstāvēt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli Eiropas Padomē; būt padomdevējam Ministru komitejai un Parlamentārajai asamblejai par visiem Eiropas vietējās un reģionālas politikas aspektiem; sadarboties ar nacionālajām un starptautiskajām pašvaldību organizācijām; organizēt dažādus pasākumus, lai iesaistītu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu demokrātijas veidošanas procesos; gatavot ziņojumus par Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs, regulāri sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem; praktiski palīdzēt jaunajām dalībvalstīm, veidojot efektīvas vietējās un reģionālās pašvaldības. Kongresam bija būtiska loma visaugstākā juridiskā spēka starptautiskā likuma – Eiropas vietējo pašvaldību hartas – sagatavošanā un pieņemšanā.

No 28. līdz 31. oktobrim notiek Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa kārtējā (37.) plenārsesija, kuras vadmotīvs šoreiz ir “Mēri demokrātijas sardzē”. Latviju pārstāv LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.

Eiropas vietējo pašvaldību harta pieejama šeit: https://m.likumi.lv/doc.php?id=39149.

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni, ieliekot stingrus pamatus to sociālekonomiskās attīstības perspektīvām nākotnē, un jānovērš turpmāka ūdensgalvas Rīgas pampšana. Diemžēl nepamet sajūta, ka steigā tapusī reforma nespēs atrisināt visus būtiskākos reģionālās politikas jautājumus. Proti, Zemgales reģionā – Latvijas maizes klētī – netiek atstāta neviena republikas nozīmes pilsēta, lasi – nacionālas nozīmes reģiona attīstības centrs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pietikšot ar Rīgu! Vai tiešām?
Reformas plāni Zemgalē
Saskaņā ar pašreizējo ATR redakciju Zemgales reģionā nebūs neviena urbāna centra jeb republikas nozīmes pilsētas atšķirībā no Kurzemes, kur ieplānota Liepāja, Vidzemes – Jūrmala, Latgales – Daugavpils un Rēzekne. Dīvaini, jo pašlaik spēkā esošajā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam sacīts, ka tieši pilsētām jākļūst par katra reģiona un visas valsts attīstības virzītājspēku. Vēl dīvaināk, ka minētā stratēģija tika izstrādāta Valda Dombrovska, pašreizējā premjera partijas un domu biedra, vadībā. Vai būtu iespējams, ka Ministru kabinetā ir pazudis šīs stratēģijas teksts un neviens vairs neatminas pirms deviņiem gadiem lemto un joprojām spēkā esošo?
ATR plāni paredz Jelgavai un Jēkabpilij atņemt republikas nozīmes pilsētas statusu, iekļaujot tās jaunveidojamos novados un attiecīgi piešķirot novada pilsētas statusu. Līdz ar minētajām divām Zemgalē iecerētas vēl četras pašvaldības, kuru priekšgalā atradīsies tādas novadu pilsētas kā Aizkraukle, Bauska, Dobele un Tukums. Atbilstoši normatīvajiem aktiem novada pilsēta ir vidusposms starp republikas nozīmes pilsētām un ciemiem.
Kāpēc Zemgalei vajadzīga republikas nozīmes pilsēta?
Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam republikas pilsētas raksturo attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, sociālā infrastruktūra, nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss, kā arī tajās dzīvo ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju. Republikas nozīmes pilsētām ir jāpilda reģiona nozīmes attīstības centra loma, sniedzot apkārtējo novadu iedzīvotājiem pakalpojumus un nodrošinot darbvietas. Atstājot Zemgali sērdienītes lomā bez sava centra, VARAM pēc noklusēšanas "piespēlē" jau tā uzblīdušajai valsts galvaspilsētai Rīgai kā tuvākajam urbānajam centram.
Valsts vienmērīgai attīstībai nepieciešamas ne vien pašpietiekamas (ekonomiski stabilas) pašvaldības, bet arī reģionāli urbānie centri, kas novērstu turpmāku Latvijas pārvēršanos par pilsētvalsti jeb Rīgas Republiku. Kā tuvākais piemērs jāaplūko Lietuva ar 2,8 miljoniem iedzīvotāju, kur bez Viļņas ir virkne apriņķa pilsētu – reģionālo attīstības centru – ar aptuveni 100 tūkstošiem iedzīvotāju (2018. g. statistikas dati tūkstošos: Kauņa – 312, Klaipēda – 164, Šauļi – 107 un Panevēža – 99), kas ļauj saglabāt kaut cik vienmērīgu populācijas blīvumu visā valsts teritorijā. Latvijā šāda loma atvēlēta urbānajām republikas nozīmes pilsētām.
Netieši veicinot darbaspēka ikdienas kustību uz Zemgales kaimiņu reģionu – Rīgu, tiek palielināta gan katra indivīda, gan Latvijas kopējā ekoloģiskā pēda jeb kaitējums, t.sk. CO2 izmešu daudzums, apkārtējai videi. Laikam visi būs dzirdējuši, ka Rīgā šie normatīvi jau sen un sistemātiski tiek pārkāpti. Turpretim, sekmējot reģionālo centru izveidi un nostiprināšanos, būtu iespējams mazināt šo nelabvēlīgo ietekmi, kam pievērsta uzmanība arī deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 64. punktā.
Mani kā zemgalieti uztrauc arī Rīgas pašvaldības vadības aizvadītajos gados ne reizi vien izteiktie domu graudi darba ņēmējus no reģioniem aplikt ar papildu nodokļiem par lielpilsētas infrastruktūras izmantošanu vai nodevām iebraukšanai Latvijas galvaspilsētā. Tā teikt, joki jokiem, bet mēdz būt arī sāpīgi jeb katrā jokā... daļa patiesības.
Galu galā ir tieši urbānajiem attīstības centriem rezervētie Eiropas fondu līdzekļi, kas šajā gadījumā Zemgales reģionam nebūtu pieejami.
Jelgava kā Zemgales reģiona galvaspilsēta
Kopš 1573. gadā Jelgavai, šobrīd devītajai vecākajai pilsētai Latvijā, tika piešķirtas pilsētas tiesības, tās neviens nav centies apstrīdēt. Vēl vairāk, no 1578. līdz 1795. gadam Jelgava bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta, bet pēcāk kļuva par Kurzemes guberņas administratīvo centru. Savukārt no 1919. gada 2. līdz 6. janvārim Jelgava bija Latvijas Republikas Pagaidu valdības mājvieta un valsts "de facto" galvaspilsēta. Tik tālu par vēsturi.
Mūsdienās Jelgava ar 55 972 pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir lielākā pilsēta Zemgalē un ceturtā lielākā valstī. Šeit atrodas lielākais reģionālais izglītības un zinātnes centrs nacionālā mērogā – Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kas nupat iekļuvusi starptautiskā inženierzinātņu un tehnoloģiju reitingā starp 5% pasaules labāko universitāšu. Jelgava ir viens no valstī vadošajiem metālapstrādes centriem. Zemgales sirdī ir koncentrēta arī citu nozaru ražošana. Jelgavas kultūras dzīve ir slavena un atpazīstama ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Kur vēl uzskatāmāku reģiona galvaspilsētu – Zemgales urbāno centru kā pretsvaru pāraugušajai Rīgai?
Interesanti, ka ATR plānos republikas nozīmes pilsētas statuss paredzēts par Jelgavu mazākām – Jūrmalai (no 1946. līdz 1959. gadam Rīgas pilsētas Jūrmalas rajons) ar 49 325 iedzīvotājiem un Rēzeknei ar 27 820 iedzīvotājiem. Turklāt Jūrmalas kontekstā grūti runāt kā par reģionālu ražošanas centru, tā arī zinātnes meku.
Ko darīt?
Ikvienam plānam un reformai, rūpējoties par tā ilgtspēju, jābūt konsekventam, balstītam saprotamos un caurskatāmos principos. Izstrādājot priekšlikumus par republikas nozīmes pilsētām un administratīvi teritoriālo reformu kopumā, jāievēro vienlīdzības un taisnīguma principi. Tikai tādā gadījumā ir iespējams nodrošināt vispārēju izpratni un atbalstu veicamajam darbam, kura mērķi jāsasniedz ilgtermiņā, nevis tuvāko trīs gadu laikā.
Tas jo īpaši svarīgi ir, raugoties uz šī Saeimas sasaukuma partiju atbalsta reitingiem sabiedrībā. Baidos, ka atsevišķu politisko spēku kadence Latvijas parlamentā ir pirmo un pēdējo reizi.
Nodrošinot ATR konsekvenci un principialitāti, Zemgales reģionam vajadzīga sava republikas nozīmes pilsēta. Vislabāk šim statusam gan vēsturiski, gan sociālekonomiski atbilst Jelgava.
Jelgavas novads ir jāveido, apvienojot pašreizējo Jelgavas novadu ar Ozolnieku novadu. Abos novados ir attīstīta lauksaimnieciskā ražošana un iespēja izveidot vienotu teritoriju ar 32 108 iedzīvotājiem. Turklāt potenciālā novada centrā – Ozolnieku ciemā – ir ne vien attīstīta infrastruktūra un ražošana, bet arī pieaug iedzīvotāju skaits. Ozolniekos atrodas arī augstākā mācību iestāde – Baltijas Starptautiskās akadēmijas filiāle. Aplūkojot CVK 2017. gada pašvaldību vēlēšanu datus par Ozolnieku ciemu (vēlēšanu iecirknis Nr. 472 "Ozolnieku dome"), redzams, ka šeit ir reģistrēti 2815 vēlētāji. Respektīvi, Ozolnieku ciema iedzīvotāju skaits bez nepilngadīgajiem, nepilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem ir turpat trīs tūkstoši. Tas ļauj optimistiski raudzīties uz iespēju Ozolniekiem piešķirt novada pilsētas statusu. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju. Novada pilsētas statusu piešķir un atceļ ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un attiecīgā novada domes lēmumu.
Pilsētas statuss būtu izdevīgs arī Ozolnieku ciema iedzīvotājiem. Proti, apdzīvotās vietās ar pilsētas statusu parasti pieaug nekustamā īpašuma vērtība, attiecīgi palielinās iedzīvotāju rīcībā esošā īpašuma vērtība. Turklāt uz izsaukumu pilsētas teritorijā tādiem ātrās reaģēšanas dienestiem kā ātrā palīdzība un ugunsdzēsēji ir jāierodas 15, nevis 25 minūšu laikā. Pilsētas statuss Ozolniekiem varētu palīdzēt arī turpmāk piesaistīt investīcijas jaunu ražošanas uzņēmumu atvēršanai.
Cienījamie valstsvīri, ATR lobisti, atcerieties par politiskā svārsta principu un lieciet tēvzemes intereses pirmajā, bet savas personīgās – pēdējā vietā. VARAM nedarīt pāri Zemgalei.
* Ja kādam ir jautājums par konkrēto vārdu izvēli, lai apdomā, kur vēl ir tik centralizēta valsts vara kā sagatavotajos ATR plānos.

26.10.2019.
Avots: LTV.LV
Ozolnieku novada Dižozolu ciemata iedzīvotāji saceļas pret meža izcirtējiem. 36 meža ieskautu māju iedzīvotāji pēkšņi attopas kailcirtes viducī.

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/26.10.2019-koku-izcirsana.id171003/

25.10.2019.
Avots: www.ozolnieki.lv
Ozolnieku novada pašvaldība ar vēstuli vēršas Saeimā

Ozolnieku novada pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, Latvijas Republikas Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam un Saeimā ievēlēto deputātu partiju frakciju vadītājiem ar lūgumu uzdot VARAM precizēt Saeimā iesniegto likumprojektu  Nr.462/Lp13 “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” un tā pielikumus, saglabājot Ozolnieku novadam atsevišķa novada statusu ar administratīvo centru Ozolniekos un nepievienojot Ozolnieku novadu Jelgavas pilsētai un Jelgavas novadam, pieprasīt no VARAM vispusīgu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos pamatojošu izvērtējumu atsevišķi par katru pašreizējo Latvijas novadu, kā arī uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas sēdi uzaicināt Ozolnieku novada domes pārstāvi.

Nosūtītais dokuments

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai pirms likumprojekta Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums virzīšanas izskatīšanai pirmajā lasījumā jāpieprasa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izvērtējums atsevišķi par katru pašreizējo Latvijas novadu, norādīts Ozolnieku novada pašvaldības Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, komisijai, Saeimas frakcijām un Latvijas pašvaldību savienībai nosūtītajā vēstulē.
Vietvara uzskata, ka likumprojekts ir iesniegts Saeimā, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, konkrēti tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību, kurā aprakstīts izvērtējums, kas jāveic pirms tiesību akta projekta izstrādes. Proti, ministrijai bija pienākums izvērtēt iespējamās alternatīvas, novērtēt projekta izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, sociālo ietekmi, ka arī precīzi pamatot normatīvā akta nepieciešamību.
"Šāds visaptverošs izvērtējums nav atrodams ne likumprojekta anotācijā, ne ar likumprojektu saistītajos konceptuālajos un informatīvajos ziņojumos, kas izskatīti Ministru kabinetā vai ir pieejami VARAM mājaslapā internetā," norāda novada dome, kura uzskata, ka, lai likumprojektu būtu iespējams kvalitatīvi izskatīt Saeimā, nepieciešams pieprasīt no ministrijas līdzvērtīgu vai pat plašāku izvērtējumu par katru no Latvijas novadiem.
Novada dome savā vēstulē arī pauž, ka novads atbilst visām pašlaik spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām gan iedzīvotāju skaita, gan pašvaldības funkciju izpildes ziņā. Tāpat tas atbilst VARAM izstrādātā likumprojektā izvirzītajiem novadu izveidošanas noteikumiem. Proti, Ozolnieku novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, iedzīvotāju skaits pēdējo desmit gadu periodā ir konsekventi audzis. Savukārt reģistrētais bezdarbs novadā septembra beigās bija 2,9%, kas ir mazāks gan par Rīgā reģistrēto bezdarba līmeni, gan par Zemgales reģiona un Pierīgas statistiskā reģiona vidējo bezdarba līmeni.
Vēstulē arī norādīts, ka ārvalstu ieguldījumi Ozolnieku novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā uz pārsniedz 25 miljonus eiro, bet pērn 100 uzņēmumu ar lielāko apgrozījumu Ozolnieku novadā kopējais apgrozījums bija 179 728 065 eiro. Tādējādi Ozolnieku novads izpildot arī likumprojektā paredzēto kritēriju - novadam ir acīmredzami iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība un pašvaldība jau ir pierādījusi savu spēju teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas.
Pašvaldība arī argumentē, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā skolu kartē Ozolnieku vidusskolu paredzēts saglabāt vidusskolas statusā, turklāt novadā esot iespējams izveidot efektīvu izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Tāpat teritorija esot optimāli izveidota, lai pašvaldība varētu patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādi. Dome norāda arī uz to, ka novadā tiek organizēts ministrijas ieskatā īpaši svarīgs sociālais pakalpojums - aprūpe mājās.
"VARAM gan savā publiskajā retorikā, gan likumprojekta anotācijā balstās uz nepareizu pieņēmumu, ka mazāka pašvaldība ir dārgāka tās iedzīvotājiem. Šī retorika neatbilst pat pašas ministrijas apkopotajiem datiem, no kuriem skaidri redzams, ka Jelgavas pilsētas vidējie administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju četros gados ir bijuši 85,8 eiro, Jelgavas novadā šie izdevumi ir bijuši 98 eiro uz vienu iedzīvotāju, kamēr Ozolnieku novadā ievērojami mazāki - 59,1 eiro uz vienu iedzīvotāju," secinājusi novada dome.
Paradoksāli vietvarai šķiet tas, ka likumprojekta anotācijā VARAM kā argumentu teritoriju apvienošanas nepieciešamībai min to, ka pašvaldības par daudz sadarbojas savu funkciju izpildē, kas ministrijas ieskatā pierāda pašvaldību nespēju patstāvīgi izpildīt savas funkcijas. Tajā pašā laikā citos apvienošanu pamatojošos dokumentos VARAM pārmet pašvaldībām savu autonomu sistēmu izveidi, kas "notikusi, nerēķinoties ar pilsētas piedāvātajām iespējām".
Vēstulē tiek atgādināts arī, ka pašvaldības veiktajā sabiedriskajā apspriešanā lielākā daļa iedzīvotāju iebildusi pret novada pievienošanu Jelgavai un Jelgavas novadam.
Tāpēc vēstulē, ko parakstījis novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA), Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai tiek lūgts pirms likumprojekta virzīšanas izskatīšanai pirmajā lasījumā pieprasīt no VARAM vispusīgu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos pamatojošu izvērtējumu atsevišķi par katru pašreizējo Latvijas novadu. Tāpat nepieciešams uzdot VARAM precizēt iesniegto likumprojektu un tā pielikumus, saglabājot Ozolnieku novadam atsevišķa novada statusu ar administratīvo centru Ozolniekos un nepievienojot Ozolnieku novadu Jelgavai un Jelgavas novadam. Uz komisijas sēdi Liepiņš lūdz uzaicināt arī novada domes pārstāvi.
Jau ziņots, ka Saeima šodien izskatīšanai parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodevusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.

Satraucoties par risku lauku teritoriju iedzīvotāju pārstāvībai, Jelgavas novada deputāti aicina saglabāt republikas nozīmes pilsētas statusu arī Jelgavai, nepievienojot to jaunveidojamajam Jelgavas novadam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums paredz apvienot Jelgavas novadu, Jelgavas pilsētu un Ozolnieku novadu.
Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone skaidroja, ka ceturtdien ārkārtas domes sēdē deputāti pieņēmuši lēmumu lūgt Valsts prezidentam, Saeimas frakcijām, premjeram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, tiesībsargam un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegt parlamentam priekšlikumu grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektā, atstājot Jelgavai republikas nozīmes pilsētas statusu un attiecīgi saglabājot tās nošķīrumu no Jelgavas novada.
Sēdē piedalījās arī Ozolnieku novada domes deputāti, kuriem ir līdzīgs redzējums par jaunas administratīvās vienības saimnieciskas un ekonomiskas attīstības potenciālu. Jelgavas iekļaušana šādā administratīvā vienībā viennozīmīgi būtu drauds lauku teritoriju līdzsvarotai attīstībai, uzskata abu vietvaru pārstāvji.
Kā skaidroja Kaņepone, šāds lēmums Jelgavas novada domei tapis, ņemot vērā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) publiski paustos komentārus, ka ministrija nav saņēmusi konstruktīvu risinājumu vai piedāvājumu no Jelgavas novada, Jelgavas pilsētas un Ozolnieku novada, lai gan visas trīs pašvaldības vairākkārt vērsušās ministrijā, aicinot ņemt vērā to argumentus un ierosinājumus izmaiņām ministrijas piedāvātajā teritoriālās reformas modelī.
Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka VARAM un Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu, nav vērtējis un ņēmis vērā ne novada pašvaldības, ne Jelgavas pašvaldības, ne Ozolnieku novada pašvaldības viedokli, par vienādām situācijām pieņemot atšķirīgus lēmumus.
Jelgavas novada pašvaldība atgādina, ka jau vasarā kopā ar Daugavpils, Rēzeknes un Ventspils novadu pašvaldībām aicināja lauku teritoriju novadus neapvienot ar republikas nozīmes pilsētām. Vēlāk Jelgavas dome pieņēma lēmumu neatbalstīt plānoto reformu.
Kad tika paziņots, ka republikas pilsētas statuss tiks saglabāts Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij, Jelgavas novada pašvaldība aicināja valdību ievērot vienotus kritērijus un argumentus identiskās situācijās, līdzvērtīgās pozīcijās ar Daugavpils novadu, Liepājas novadu un Rēzeknes novadu iekļaujot arī Jelgavas novadu.
Jelgavas novada pašvaldībai nav saprotams, kāpēc minētie grozījumi nav mainījuši likumprojektā arī plānotā Jelgavas novada teritoriju, sacīja Kaņepone.
Viņa uzsvēra, ka Jelgavas novadā uz 2019.gada 1.jūliju ir 23 496 iedzīvotāji, un tas pilnībā spējot veikt tai ar likumu uzticētās funkcijas.
"Jelgavas pilsētas, kurā ir 60 764 iedzīvotāji, iekļaušana Jelgavas novada sastāvā nepārprotami radītu risku lauku teritoriju iedzīvotāju pārstāvībai Jelgavas novada domē, uz ko Jelgavas novada pašvaldība vairākkārt tika tieši norādījusi," teica Kaņepone.
Vietvara uzskata, ka Jelgavas novads atrodas vienādā situācijā ar lauku teritorijām, kas robežojas ar Daugavpili, Rēzekni un Liepāju, tāpēc likumdevējam, izdodot likumu, ir jāievēro tiesiskās vienlīdzības un līdztiesības principi. Likumprojekta sagatavotāji neesot norādījuši atšķirīgas attieksmes piemērošanas saprātīgus iemeslus, leģitīmu mērķi un samērīgumu, uzskata Jelgavas novadā.
Kaņepone arī piebilda, ka Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji piektdien tikās ar frakcijās neietilpstošajiem Saeimas deputātiem, kas bija atsaukušies uz aicinājumu un ieradušies uzklausīt novada principiālo nostāju teritoriālās reformas ietvaros panākt novada nošķirtību no Jelgavas pilsētas.
Uz tikšanos bija ieradies Didzis Šmits, Linda Liepiņa un Karina Sprūde. Jelgavas novada pašvaldības administrācijas un domes pārstāvji aicināja Saeimas deputātus kļūt par "lobijiem" vienlīdzīgu kritēriju piemērošanā Jelgavas novadam tikpat lielā mērā kā Daugavpils novadam un Rēzeknes novadam, pieņemot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto lietu likumu.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien izskatīšanai parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodevusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.
Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus - Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.
Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
Tāpat vēstīts, ka Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un Pūcem ar aicinājumu izvērtēt vienlīdzības un taisnīguma principus attiecībā uz republikas lielajām pilsētām, realizējot administratīvi teritoriālo reformu.
Ņemot vērā pēdējās izmaiņas VARAM paziņojumā par triju pilsētu - Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes - republikas nozīmes pilsētu statusa saglabāšanu, Rāviņš vēstulē vērš uzmanību, ka Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta ar 60 000 iedzīvotāju. Tā atbilst visiem VARAM definētajiem kritērijiem, lai saglabātu republikas nozīmes pilsētas statusu un pastāvētu kā patstāvīga administratīvā teritorija, uzskata domes vadītājs.
"Lūdzam ņemt vērā 60 000 jelgavnieku vēlmi arī turpmāk dzīvot republikas nozīmes pilsētā, kuras izveidošanai ir dziļi vēsturiskas saknes un nozīmīga loma Latvijas brīvības cīņās," vēstulē pauž pilsētas mērs.

26.09.2019.
Avots: LTV1
Ozolnieku novada dome reģionu reformu apstrīdēs Satversmes tiesā 20:31

Reģionālā reforma vēl tikai top, bet jau pieņemts lēmums to apstrīdēt Satversmes tiesā. Ozolnieku novada domes ieskatā, ministrijas konsultācijas ar pašvaldībām bijušas vien formālas un novada argumenti  pret apvienošanos ar Jelgavu palikuši nesadzirdēti. Atbildīgais ministrs vietvaru pārmetumus noraida un par uzvaru tiesā nešaubās.

Ozolnieku novada dome vērsties Satversmes tiesā iecerējusi, atsaucoties uz Pašvaldību hartas piekto pantu. Tajā noteikts, ka mainot pašvaldību robežas, ar vietvarām jākonsultējas. Bet, strādājot pie reģionālās reformas, konsultācijas bijušas vien formālas, uzskata Ozolnieku mērs.

"Tas bija tāds spēles gājiens, kurā, ja prasa Eiropās Savienības likumdošana, ka jābūt tādai konsultācijai, tad nosauc viņu par konsultāciju, 20 minūtes runāja ministrs, 20 minūtes runāja izvēlētie eksperti, un tad jūs drīkstējāt uzdot arī jautājumus, bet tur nebija diskusijas par to, ka varbūt jūsu jautājums ir pamatots," teica Ozolnieku novada mērs Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība).

Deputāti uzskata - Ozolnieku teritorijas attīstība pēc apvienošanos ar Jelgavu tiktu atstāta novārtā un iedzīvotājiem varētu samazināties pašvaldības atbalsts. "Ir izveidojusies ļoti dzīvotspējīga pašvaldība, kurai visi kritēriji atbilst jaunās reformas kritērijiem," norādīja Ozolnieku novada domes deputāts Jānis Kažotnieks (Latvijas Zaļā partija).

Sēdē gan izskanēja arī viedoklis, ka vēršanās tiesā ir bezjēdzīga. "Mēs varam tikpat labi nobalsot pret to, lai lidmašīnas nelido virs mums, varam nobalsot pret vējdzirnavām, es domāju, ka mūsu priekšsēdētājs kā cilvēks ar lielu pieredzi ļoti labi saprot, ka tas process diez vai apstāsies," tā Ozolnieku novada domes deputāts Pēteris Veļeckis (Latvijas Zemnieku savienība).

Diviem deputātiem atturoties, domes vairākums vēršanos tiesā atbalstīja. Atbildīgais ministrs Latvijas Televīzijai atzina, ka ar līdzīgām prasībām rēķinājies un par izredzēm tiesā jūtas pārliecināts. "Šoreiz jau nu patiešām valsts pārvalde, valdība kopumā ir organizējusi lielāko sabiedrisko apspriešanu, kāda vispār ir bijusi, katram ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli," pauda pašvaldību ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").

Reģionālās reformas atbilstību Pašvaldību hartai Satversmes tiesa vērtējusi jau pirms 10 gadiem. Toreiz gan iebilda ne tie, kurus pievienoja, bet kuriem pievienoja – Vecpiebalga nevēlējās apvienoties ar Dzērbenes pagastu. Satversmes tiesa reformu atzina par hartai atbilstošu, spriedumā norādot, ka tā neparedz konkrētas konsultēšanās procedūras, piemēram, referendumus, un pietiek arī ar to, ja pašvaldību viedoklis mutveidā vai rakstiski darīts zināms atbildīgās Saeimas komisijas deputātiem. Tiesā apstiprina – šis spriedums būs pamats, arī  vērtējot jauno reformu, tomēr rezultātu vēl prognozēt nevar. Reformas tapšanas laikā vienkārši konsultēties Satversmes tiesā nav iespējams. Tiesas priekšsēdētāja stāsta – ir doma tieši šādam mērķim veidot Valsts padomi.

"Tāda it kā no malas no ārpuses esoša palīdzība likumdošanas procesā tieši iesaistītajiem spēlētājiem. Tie noteikti varētu būt arī bijušie Satversmes tiesas tiesneši kā kandidāti," pauda Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.

Veidot šādu padomi ar mērķi uzlabot likumdošanas procesu ieteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

18.10.2019.
Avots: www.ozolnieki.lv
https://www.ozolnieki.lv/aktualitates/aktualitates-parvalde/ozolnieku-rododendrs-plauks-mezaparka-estrade?lpp=1

Ozolnieku rododendrs plauks "Mežaparka estrādē"

Šodien Latvijas kormūzikas svētvietā - Mežaparka Lielajā estrādē - pulcējās visu 119 valsts pašvaldību pārstāvji un dāvināja īpašu piemiņas zīmi - katra citas šķirnes rododendru stādu. Košumkrūmu nosaukumu autoriem humora izjūtas trūkumu pārmest nevar. Līdzās Rundāles novada stādītajam "Babītes Antonam" plauks mūsu "Jautrīte". 

19.09.2019.
Avots: www.ozolnieki.lv:
https://www.ozolnieki.lv/aktualitates/aktualitates-parvalde/ozolnieku-novada-parliecinosi-balso-pret-piespiedu-likvidaciju?lpp=2

Ozolnieku novadā pārliecinoši balso PRET piespiedu likvidāciju

15.septembrī noslēdzās Ozolnieku novada iedzīvotāju publiskā apspriešana “BŪT vai NEBŪT Ozolnieku novadam?”, kuras ietvaros novadnieki tika aicināti atbildēt uz jautājumu “Vai Jūs atbalstāt Ozolnieku novada iespējamo apvienošanu ar Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas administratīvajām teritorijām?”. Apkopojot apspriešanas rezultātus, 95% dalībnieku noraidīja Ozolnieku novada teritorijas iespējamo pievienošanu Jelgavas pilsētai un novadam, jeb praktisku Ozolnieku novada likvidēšanu.

Publiskās apspriešanas laikā iedzīvotājiem bija iespēja ne vien atbildēt uz anketas jautājumu, bet arī izteikt plašāku viedokli, argumentējot savu nostāju par labu kādai no izvēlēm. Reformas pretinieki galvenokārt savu viedokli pamatojuši ar Ozolnieku kā sakārtotas un zaļas vides priekšrocībām, bažām par nodokļu aizplūšanu svešas teritorijas attīstībai un savas identitātes zaudēšanu pārmaiņu rezultātā. Dominē uzskats, ka Ozolnieku novads ir pašpietiekams un līdz šim spējis nodrošināt savas teritorijas vienmērīgu attīstību, ka varas attālināšanās no tautas draud ar stagnāciju, īpaši attālākos reģionos, pakalpojumu pieejamības apgrūtinājumiem un lielāku bardaku. Tāpat kā publiskās apspriešanas laikā - 5.septembrī notikušajā iedzīvotāju sapulcē, arī apspriešanas anketās paustas bažas par Ozolniekiem kā Jelgavas pilsētas attīstības projektu sponsoru, savas teritorijas atstāšanu novārtā, nevienlīdzīgu interešu pārstāvniecību un sociālo pakalpojumu groza samazināšanos uz iedzīvotāju labklājības rēķina. Liela daļa komentāru autoru norāda, ka sociālos, piemēram, veselības, pakalpojumus saņemt dodas uz Rīgu, ne Jelgavu, tāpēc nesaskata reformas sludināto ieguvumu patieso jēgu.

Dainis Liepiņš, Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs: “Pretēji VARAM ministra un valdības pārstāvju darbības stilam, esam atklātā un publiskā veidā noskaidrojuši Ozolnieku novada iedzīvotāju viedokli plānotās reformas jautājumā. Iegūtie apspriešanas rezultāti ir kā pilnvara mūsu tālākai rīcībai – suverēna Ozolnieku novada pastāvēšanas nodrošināšanai. Nenoliedzu nepieciešamību reformēt administratīvās teritorijas valstī, tomēr uzskatu, ka šāda komunistu iekārtas kolektivizācijas stila pieeja ir nepieņemama. Īpaši pārsteidz reformas pamatojumu neesamība, turklāt VARAM piesaistīto ekspertu slēdzieni vērtējami kā vāji un pat melīgu informāciju saturoši.
Daudz lielāks ieguvums būtu, vispirms izveidojot apriņķus, kuriem nodalīt atsevišķas autonomās funkcijas, kā, piemēram – izglītība, veselības aprūpe, ceļu uzturēšana u.c. un ļaut pašvaldībām uz brīvprātības principa pamana lemt par iespējamu apvienošanos, tā, kā demokrātiskā valstī pieklājas.
Mēs noteikti turpināsim cīnīties par savām tiesībām visos līmeņos, taču šobrīd jau ar Ozolnieku novada iedzīvotāju doto mandātu.”

Gandrīz mēnesi ilgušajā Ozolnieku novada iedzīvotāju publiskajā apspriešanā kopā piedalījās 882 Ozolnieku novada iedzīvotāji, no kuriem 837 norādījuši, ka nevēlas Ozolnieku novada apvienošanu ar Jelgavas novadu un Jelgavas pilsētu. Vien 42 apspriešanas dalībnieki atbalstījuši administratīvi teritoriālās reformas ideju par iepriekš minēto teritoriju apvienošanu vienā administratīvajā vienībā ar vienotu pārvaldes aparātu. 3 apspriešanas anketas atzītas par nederīgām vai sabojātām.

06.09.2019.
Avots: www.ozolnieki.lv: https://www.ozolnieki.lv/aktualitates/aktualitates-parvalde/ozolnieku-iedzivotaju-jautajumi-paliek-neatbildeti?lpp=2

Ozolnieku iedzīvotāju jautājumi paliek neatbildēti

Vairāk nekā 120 Ozolnieku novada iedzīvotāju 5.septembra vakarā pulcējās uz tikšanos ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (turpmāk VARAM) pārstāvi Madaru Lasmani, kurš centās atbildēt uz iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem par administratīvi teritoriālo reformu. Vairāku stundu garā sapulce atnākušajos raisīja vien sašutumu par ministrijas stūrgalvību un nevēlēšanos diskutēt, kā arī nesniedza atbildes uz būtiskākajiem iedzīvotājus interesējošajiem jautājumiem.

Iedzīvotājus sapulcē dominēja jautājumi, kas būtiski ietekmēs turpmāko Ozolnieku novada teritorijas attīstību un cilvēku dzīves līmeni šajā teritorijā – finanšu sadale jaunajā organizatoriskajā sistēmā, visu teritoriju līdzvērtīga interešu pārstāvniecības nodrošināšana. Tāpat VARAM pārstāvis nespēja sniegt konkrētas atbildes uz jautājumiem, cik izmaksās reformas ieviešana, vai tās rezultātā būs reāls finanšu ietaupījums, kā tiks nodrošināta pakalpojumu pieejamība un kurš atbildēs par rezultātu.

Dainis Liepiņš, Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs: “Rodas iespaids par pilnīgu patvaļu, kas ir pretrunā ar pašas ministrijas pausto demokrātijas un iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanas principu. Nav sniegts neviens pamatots arguments, kāpēc Ozolnieku novada pašvaldība jālikvidē pievienojot to Jelgavai, ja visi sociālie un ekonomiskie rādītāji ir pozitīvi un arvien turpina uzlaboties.”

Sarunas laikā daļa atnākušo norādīja, ka Ozolnieki pēc reformas tiem kā dzīvesvieta vairs nebūs pievilcīgi un viņi ar ģimenēm izvēlēsies citus, perspektīvākus, reģionus, uz ko VARAM pārstāvis atbildēja, ka dzīves vietas izvēle ir katra paša ziņā. Tāpat nav skaidrs, kas notiks ar tiem pašvaldībās strādājošajiem, kas zaudēs darbu reformas rezultātā, īpaši tālākos lauku reģionos, kā rīkoties tiem, kam pakalpojumi kļūs dārgāki un rindas, piemēram, uz pirmsskolas izglītības iestādēm – garākas. M.Lasmanis aicināja pārmaiņas skatīties plašākā, valsts mērogā, abstrahējoties no konkrētu cilvēku vajadzībām un iegribām, norādot, ka reformas notiek valsts vēlētu pārstāvju vadībā, pārstāvot savu vēlētāju intereses un primārais mērķis ir ietaupīt valsts līdzekļus.

Jauniešu viedokli pārstāvēt bija ieradusies arī Ozolnieku novada jauniešu dome, kas bija formulējusi savus jautājumus par izglītības kvalitāti un tās pieejamību, brīvpusdienu nodrošināšanu skolās, kā arī transporta kompensācijām gadījumos, kad reformas rezultātā nāksies mērot tālāku ceļu līdz skolai. Šos jautājumus VARAM deleģētais runasvīrs atstāja Izglītības ministrijas un jauno vietvaru pārziņā, atgādinot, ka reformas mērķis ir resursu efektivizācija un centralizācija. Tomēr, vaicāts, vai “lielāks nozīmē efektīvāks” M.Lasmanis atbildēja izvairīgi, norādot, ka ir arī negatīvi piemēri, bet tam nevajadzētu kalpot par iemeslu dzīvot līdzšinējā kārtībā un neko nemainīt.

Ozolnieku novada iedzīvotāji, kuri uz sapulci bija nākuši, lai noformulētu savu nostāju par reformu un izvēlētos, kuru no sabiedriskajā apspriešanā uzdotā jautājuma atbildēm atzīmēt, prom ejot atzīmēja, ka ministrijas nostāja viņus ir sadusmojusi un noskaņojusi PRET plānoto reformu. Iedzīvotāji bija sašutuši par ministra padomnieka ierašanos tikai ar sausiem cipariem bez iepriekšējas sagatavošanās un iedziļināšanās Ozolnieku novada specifikā. Iedzīvotāji bija neapmierināti, ka viņu vēlmes un viedoklis pēc būtības netika uzklausīti, kā arī uz jautājumiem netika sniegtas pamatotas un faktos balstītas atbildes, vien atkārtoti vieni un tie paši fakti – Ozolnieku novadam ir vai nu jāatbilst VARAM noteiktajiem kritērijiem vai jāapvienojas, kā noteikts.

Vēl līdz 15.septembrim Ozolnieku novadā notiek iedzīvotāju publiskā apspriešana, kuras ietvaros Ozolnieku novadā deklarētie iedzīvotāji un tie, kam Ozolnieku novadā pieder nekustamais īpašums, aicināti izteikt viedokli par iespējamu Ozolnieku novada apvienošanu ar Jelgavas novadu un pilsētu. Viedokļa izteikšana notiek, aizpildot apspriešanas anketu un atbildot uz jautājumu: “Vai Jūs atbalstāt Ozolnieku novada iespējamo apvienošanu ar Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas administratīvajām teritorijām?” .